"Turības" studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs stāstīja, kāda ir reālā situācija ar ārvalstu studentu skaita sarukumu:
"Ja mēs martā, aprīlī prognozējām, ka kritums varētu būt uzņemšanā līdz pat piecām reizēm, tad jāsaka, ka šis rudens parādīja labāku situāciju un kritums varētu būt divas ar pusi līdz trīs reizes.
Trīs faktori ir ietekmējuši ārvalstu studentu uzņemšanu: ceļošanas ierobežojumi, zināmas finanšu grūtības un arī sociāli psiholoģiskie aspekti, kur ģimenes, pat ja bērniem ir iespēja un vēlme studēt ārvalstīs, nolemj tomēr atlikt šo soli uz dažiem gadiem."
Latvijas Universitātes (LU) Studentu departamenta direktors Jānis Saulītis teica, ka šogad ārvalstu studentu skaits sarucis par aptuveni 5%. Tas nav daudz, bet būtiski mazāks, vismaz divas reizes bijis pieteikumu skaits.
"Mums šo ārvalstu studentu skaits nav bijis tik liels, kā dažās citās augstskolās, līdz ar to viņiem 5% vai 10% samazinājums ir būtiskāks nekā mums. No vienas puses skatoties, mēs šogad esam vairāk uzņēmuši "ārstos". Ja mēs skatāmies kopējos studiju maksas ieņēmumus, tad ārsti ir būtiski dārgāki nekā citas studiju programmas, tad finanses izlīdzināsies."
Medicīnas studijas kā ārvalstu studentu lielākais magnēts ir arī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Tās administrācijas un attīstības prorektors Toms Baumanis stāstīja, ka
pārsteidzošā kārtā RSU šogad uzņemts rekordliels skaits citzemju studentu un lielākā daļa no tiem – 43,9% – ir no Vācijas. Liels īpatsvars ir arī no Zviedrijas un Somijas.
Baumanis akcentēja pienesumu tautsaimniecībai, ko sniedz ārvalstu studentu piesaistīšana. ''Viņi šeit atstāj savu naudu – viņi maksā par kopmītnēm, studijām, viņiem brauc ģimenes locekļi, viņi lido ar "airBaltic", viņi īrē dzīvokļus. Viņi pērk kino biļetes, hamburgerus un visu pārējo. Es domāju, ka 2600 studentu atrašanās Rīgā ekonomiskā izteiksmē ir ļoti liela summa. Tie ir gandrīz 100 miljoni eiro gadā. Ja šis students mācās sešus gadus, tad tie ir gandrīz 600 miljoni eiro."
Ārvalstu studenti samērā nelielā skaitā studē arī Daugavpils Universitātē. Tās pārstāve Jeļena Tamane stāstīja, ka ārvalstu studenti ir vien 1,5% no kopējā studentu skaita, bet universitāte nākotnē vēlētos to skaitu palielināt.
"Viņi nāk no tādām valstīm kā Baltkrievija, Izraēla, Krievija, Turcija, Uzbekistāna, Somija, Armēnija, Gruzija (..)," klāstīja Tamane.
Ārvalstu studentu piesaistīšanā Latvijas augstskolas konkurences cīņā mērojas ar tuvējās kaimiņzemēs un citās Eiropas valstīs esošajām augstākās izglītības iestādēm. Turklāt Covid-19 laiks ir iemācījis studijas pārnest virtuālā vidē, un tas nozīmē, ka studēt var jau sākt pat tad, kad ārvalstu students vēl ir tikai ceļā uz Latviju.