Dažādo prioritāšu dēļ Dienvidkurzemes novada un Liepājas pašvaldību pārstāvji apvienoties nevēlas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pirmdien Liepājas domes vadība tikās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem, lai pārrunātu ministrijas ideju no 2025. gada Liepājas pilsētu apvienot ar Dienvidkurzemes novadu, tādā veidā izpildot Satversmes tiesas sprieduma atziņas par nesen veikto administratīvi teritoriālo reformu. Jau pirms tās Liepājas domes un jaunajā Dienvidkurzemes novadā iekļauto pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka šādu apvienošanu nevēlas, jo ostas pilsētai un lauku teritorijām ir atšķirīgas prioritātes.

Jau reformas sagatavošanas gaitā tika piedāvāts šāds modelis – Liepājas un astoņu apkaimes novadu apvienošana, taču pret to aktīvi iebilda gan Liepāja, gan tolaik topošajā Dienvidkurzemes novadā iekļautās vietvaras, kā galveno argumentu minot attīstības mērķu un prioritāšu atšķirības, proti, Liepāju vairāk interesē ostas un rūpniecības attīstība, bet Dienvidkurzemes novadā vairāk domā, piemēram, par lauku ceļu tīkla sakārtošanu un lauksaimniecību.

Pēc garām sarunām toreiz tika izlemts neapvienoties, tāpēc tagad VARAM paustais skatījums par abu teritoriju kopīgu nākotni ne visiem šķiet saprotams.

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS) sacīja: "Tikko bijām pieraduši pie domas, ka tagad esam kopā astoņi novadiņi un ejam uz kopīgu mērķi, bet tagad mums tas mērķis tiek norauts. Kur tagad mēs iesim? Iedomājies, pašā ceļa sākumā izrok bedri. Ceru, ka tā nenotiks."

Ideja balstīta straujākas izaugsmes apsvērumos

Ministrijā skaidroja, ka plānotā apvienošana balstīta uz ekonomiskiem apsvērumiem, lai panāktu straujāku izaugsmi visā reģionā. Kā piemērs tika minēts, ka ienākumi no Liepājas ostas darbības varētu tikt izlietoti arī apkārtējo novadu attīstībai.

VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša pauda: "Pilsētai, protams, tā būtu arī zināma papildu slodze sākotnējā periodā, bet pētījumi, kas tika veikti, parāda, ka ilgtermiņā tas sadarbības modelis ir izdevīgs gan pilsētai, gan piegulošām teritorijām."

Ministrijā arī uzsvēra, ka jau pirms reformas Liepāja un apkārtējie novadi veiksmīgi sadarbojās, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tagad, gaidot 2025. gadā paredzēto apvienošanu, Liepājai un Dienvidkurzemes novadam jāpaplašina sadarbības jomas, piemēram, autopārvadājumu un pirmsskolas izglītības ziņā.

"Lai nebūtu tā, ka tagad katrs dzīvo tikai šajā saistību funkciju kopumā, liekam klāt vēl dažas lietas, kas palīdz domāt par plašāku sadarbību," pauda Oša.

Grib apspriesties ar visiem iesaistītajiem

Savukārt Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) uzsvēra: "Kopā ar Dienvidkurzemi jāpiedāvā Saeimai arī mūsu nostāja, pozīcija par šo jautājumu. Man ir pārliecība, ka šobrīd jaunizveidotais novads Dienvidkurzeme tikai uzsāk savu administratīvās attīstības ceļu. Četri gadi ir pārāk mazs termiņš, lai šādus lēmumus pieņemtu un mainītu administrāciju vēlreiz."

Liepājas dome gan atbalsta ciešākas sadarbības veidošanu starp pilsētu un Dienvidkurzemes novadu, tomēr plānotā apvienošana vēl tikšot apspriesta ar visām iesaistītajām pusēm. 

Administratīvi teritoriālā reforma nav beigusies ne tikai Liepājai un Dienvidkurzemes novadam, bet arī Daugavpilij, Rēzeknei, Jelgavai un Ventspilij, kuras ministrija arī piedāvā tomēr apvienot ar apkārtējiem novadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti