Sestdienas naktī gan pulkstenis būs jāpagriež vienu stundu atpakaļ, jo kolektīvā iesnieguma paraksti vēl jāizvērtē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lai vēlāk tos iesniegtu izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Iniciatīvu kritizē par laika maiņu atbildīgā Ekonomikas ministrija, argumentējot, ka pāreju uz ziemas un vasaras laiku paredz Eiropas Savienības (ES) vienotā direktīva.
Pielāgošanās laika maiņai ietekmē bērnus, gados vecākus cilvēkus un iedzīvotājus, kam ir miega traucējumi, tāpēc mediķi aicina gaidāmajām pārmaiņām sagatavoties jau laikus.
Naktī no sestdienas uz svētdienu pulksten četros pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ, tādējādi pārejot uz ziemas laiku. Tas nozīmē, ka no rītiem būs mazliet gaišāks, bet vakaros ātrāk satumsīs. Uz ielas satiktie iedzīvotāji atzīst, ka par pulksteņa pagriešanu bija piemirsuši, arī pensionāre Irina. „Nē, aizmirsu. Paldies, ka atgādinājāt. Mani tas neuztrauc, domāju, ka tā būs pat labāk,” saka Irina.
Ideja par nemainīgu vasaras laika saglabāšanu sabiedrisko iniciatīvu portālā „Mana balss” ievietota 2013.gadā un šogad, tuvojoties pārejai uz ziemas laiku, pēdējās dienās savākti vajadzīgie 10 000 paraksti un to skaits turpina pieaugt.
Idejas autors Lauris Misa stāsta, ka parakstu vākšanu uzsācis, konsultējoties ar paziņām un savu ģimeni pēc tam, kad piedzimis bērniņš un laika maiņu izjutuši vairāk. „Latvija atrodas tajā saucamajā otrajā laika zonā. Cilvēki pārsvarā uztver, ka Latvijā ir jāsaglabā vasaras laiks,” saka Misa.
Vienlaikus iniciatīva paredz atcelt pulksteņa pagriešanu par stundu uz priekšu vai atpakaļ divas reizes gadā. Misa saka, tikai nesen pats pamanījis, ka saņemts pietiekams iedzīvotāju parakstu skaits, kas, viņaprāt, pierādot nepieciešamību veikt izmaiņas.
Uz ielas satiktajiem iedzīvotājiem gan ir pretrunīgi viedokļi. Daļa līdzīgi Irinai uzskata, ka pāreja uz ziemas laiku reizi gadā jāsaglabā, bet daļa atbalsta Misas iniciatīvu. „Manuprāt, ir tā iegājies, kāpēc ne? Kāpēc mēs nevaram griezt?” saka kāds vīrietis.
„Man liekas, nav vajadzības mākslīgi mainīt kaut kādas lietas, jo ir pierādīts, ka tas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka bioritmus. Es absolūti atbalstu šo pasākumu,” norāda Dace.
Savāktie paraksti un cilvēku identitātes tagad jāpārbauda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Ja par derīgiem tiks atzīti vismaz desmit tūkstoši parakstu, iesniegums nonāks Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas darba kārtībā, informē „Mana balss” pārstāvji. Taču, ja likumdevējs ideju atbalstīs, tas nozīmēs, ka Latvijā pulkstenis vairs nerādītu, kā kaimiņos Lietuvā un Igaunijā, kā arī citās valstīs, kas atrodas mūsu laika zonā. Misa uzskata, tā nebūšot neērtība.
„Jā, protams, šī nobīde veidojas. Taču, ja mēs skatāmies, mums tāpat lielākoties ar Eiropu ir laika nobīdes, un tam nevajadzētu radīt ļoti būtiskas problēmas. Arī kaimiņiem ir iespēja vērot mūsu piemēru un piemēroties mūsu variantam, jo kādam jau ir jābūt pirmajam, kurš to sāk,” pauž Misa.
Iniciatīvu kritizē Ekonomikas ministrijā. Tās pārstāvis Edijs Šaicāns norāda, ka tā jādala divās atsevišķās daļās. Latvijai ir tiesības mainīt laika zonu, taču nav tiesību atteikties no pulksteņa pagriešanas divreiz gadā, skaidro Šaicāns.
„Respektīvi, mums būs savādāka laika zona nekā Lietuvā, Igaunijā, Somijā, bet mums būs vienāda laika zona ar Maskavas laiku. Tas ir pirmais, kas tiek piedāvāts, un šis iniciatīvas autors piedāvā faktiski atteikties no šīs grozīšanas. Te jānorāda, ka šāda grozīšana nenotiek pēc Latvijas iniciatīvas nacionālā līmenī. Šī laika grozīšana ir apstiprināta Eiropas Savienības līmenī, ar Eiropas Savienības direktīvu,” norāda Šaicāns.
Sestdienas naktī pulkstenis būs jāpagriež. Gaidāmās pārmaiņas ietekmējot cilvēku pašsajūtu, norāda neiroloģe klīnikā „Premium Medical” un Austrumu slimnīcā Santa Ašmane. „Laika pārgriešana ietekmē. Ja mēs runājam par vienas stundas izmaiņām, šī ietekme ir ļoti īslaicīga un diskomforta stāvoklis cilvēkam, kuram ir normāla piemērošanās jebkādiem dzīves apstākļiem, [tad ietekme] ir no trim līdz piecām dienām. Būtiskāk tas var skart cilvēkus, kuriem jau ir miega traucējumi vai tendence ar grūtāku pamošanos no rītiem, vai izteiktām rīta miegainībām,” atzīmē Ašmane.
Mediķi iesaka pārejai uz ziemas laiku pielāgoties laikus, mainot gulētiešanas laiku un tuvākajā nedēļā neplānojot darbus, kas prasa daudz enerģijas.
