Daukšts: Rietumeiropas pesimismā par Latvijas drošību parādās pašas vājums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Rietumeiropas analītiķu pesimismā attiecībā uz NATO spēju pasargāt Latviju un tās spēju pašai aizstāvēt sevi pret Krieviju atspoguļojas pašu apziņa par savu „mīksto politiku” un atkāpšanos no principiem attiecībās ar Krieviju, portālam lsm.lv atzina politologs Kārlis Daukšts.

Žurnāls „Forbes” savā pēdējā numurā raksta, ka Krievijas karš Ukrainā ir bīstamāks par „džihādistu” grupējuma „Islāma valsts” radītajiem draudiem. Komentētājs Pols Gregorijs raksta, ka viens no iespējamiem nākamajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem var būt Baltija, jo sevišķi Latvija.

"Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas," raksta Gregorijs.

Viņš atsaucās uz krievu analītiķa Andreja Piontkovska prognozēm, ka panākumi Austrumukrainā Putinu var iedvesmot doties uz Baltiju. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Gregorijs spriež, ka šajā ceļā Putins liks lietā jaunā tipa taktiku, ko jau pārbaudījis Gruzijā un Ukrainā. Tas varētu sākties jebkurā no trim Baltijas valstīm, bet, visticamāk, Latvijā ar tās lielo krievvalodīgo iedzīvotāju un nepilsoņu īpatsvaru.

Taču Daukšts vērtē, ka Rietumeiropas analītiķi cenšas attaisnot savu valstu „mīksto politiku” attiecībā pret Krieviju, ieganstus meklējot Latvijas vājumā. „Mēģina pamatot, ka šī valsts [Latvija] ir tik vāja, ka mēs [Rietumi] neko nespējam izdarīt,” sacīja politologs.

Daukšts norādīja, ka pašai NATO ir jāapzinās, ka Baltijas valstis atrodas NATO bloka priekšējās robežās. Tām vajadzēja pievērst tikpat lielu uzmanību, cik savulaik robežai starp Rietumberlīni un Austrumberlīni.

Tomēr Latvijas politologs atturīgi vērtēja apgalvojumus , ka Krievijas draudi tieši pēdējā laikā būtu pieauguši.

Viņš norādīja, ka Krievija un ASV varētu vienoties par kopīgu nostāšanos pret islāma radikāļiem, tāpat ir arī dažādas stratēģiskas problēmas Afganistānā un Vidusāzijā. Turklāt pašai Krievijai, kas gandrīz ir nonākusi izolācijā ANO, ir jācīnās ar savām ekonomiskajām problēmām.

Daukšts pauda, ka Latvijas valstij daudz bīstamākas ir organizācijas, kas atrodas Latvijā un cenšas radīt iespaidu, ka sabiedrībā ir milzīgas problēmas.

Gregorijs savā rakstā žurnālā „Forbes” paredzēja, ka Putina galvenais propagandas ierocis - Krievijas televīzija - jau šobrīd paļā Latviju par krievvalodīgo diskrimināciju. Gregorijs ieskicējis scenāriju, ka šī propaganda pastiprināsies, Latvijā iefiltrēsies Krievijas drošības dienestu aģenti un algotņi, kas būs apgādāti ar naudu un iespējamo atbalstītāju sarakstiem; Latvijas austrumu pilsētās, kur ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars, tiks sarīkoti nemieri, ieņemtas administratīvās ēkas un pasludināta "Brīvās Latvijas tautas republika", un tad Krievijas armija sāks "sen plānotas mācības" pie Latvijas robežas. Kremlis, iespējams, atzīs, ka krievu "brīvprātīgie" šķērsojuši robežu, bet uzsvērs, ka viņiem ir tiesības aizstāvēt tautiešus un Maskavai, kas vēlas tikai mieru pie savām robežām, ar to neesot nekāda sakara.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas spēki centīsies padzīt no okupētajām ēkām un pilsētām pašpasludinātos "mērus" un "gubernatorus", izraisīsies apšaudīšanās, augs upuru skaits. Latvija paziņos par Krievijas uzbrukumu un aicinās palīgā NATO saskaņā ar alianses līguma piekto pantu. Krievija savu vainu noliegs, paudīs satraukumu par pilsoņkaru pie savām robežām un "būs spiesta iejaukties", ja reiz tautiešiem draud briesmas.

Ko šai brīdī darīs NATO un ASV? - vaicā apskatnieks, atzīstot, ka atbilde nebūt nav pašsaprotama. Iespējams, NATO izlems nogaidīt, jo "varbūt viss vēl nokārtosies". Putina apoloģēti Vācijā, Francijā, Itālijā un ASV sev jautās - vai tiešām mēs esam gatavi mirt par Latviju vai Igauniju?

Tai brīdī Putins piedāvās palīdzību miera uzturēšanā, Latvija iegūs iesaldētu konfliktu, kuram nav saskatāms gals, bet pasaule sapratīs, ka NATO ir tukša vieta un Putins ir situācijas noteicējs, kurš lems, kuru pasaudzēt un kuru sodīt.

Bažas par Baltijas valstu drošību radās marta sākumā, kad Krimā ieradās Krievijas sākotnēji neatzīti šīs valsts armijas karavīri. Jau pēc pāris nedēļām līdz tam Ukrainai piederošā pussala tika anektēta. Starptautiskā sabiedrība gan Krimā notikušo referendumu par pievienošanos Krievijai nav atzinusi. Pēcāk Krievijas atbalstīti kaujinieki iebruka Ukrainas austrumu apgabalos. Pavasarī, vasarā un rudens sākumā notikušās kaujas, arī ar Krievijas armijas līdzdalību, šobrīd ir beigušās ar Ukrainas pieļāvumu, ka Donbasam varētu piešķirt īpašu statusu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti