Taču tā nav tikai nosaukuma maiņa, bet arī pašas universitātes reorganizācija - tai tiek pievienots Latvijas Hidroloģijas institūts, kā arī Daugavpils Medicīnas koledža.
Vienlaikus augstskolas reorganizācija formāli paver iespēju esošajam Daugavpils Universitātes rektoram Arvīdam Barševskim, kuram rit pēdējais rektora amata termiņš, kandidēt uz reorganizētās izglītības iestādes rektora amatu.
Austrumlatvijas universitāte sevi pieteiks ar lielām ambīcijām, saka Barševskis. “Mans uzstādījums - kļūt par vienu no efektīvākajām valsts augstskolām, kļūt vēl lielākiem, kļūt daudz atpazīstamākiem,” viņš saka.
No 100 Daugavpils Universitātes Satversmes sapulces delegātiem ieradās 94. No tiem atklātajā balsojumā pārliecinoši 79 nobalsoja par universitātes reorganizāciju un nosaukuma maiņu uz Austrumlatvijas Universitāte, tostarp Sociālo zinātņu fakultātes prodekāne Baiba Felce. “Lielākā noskaņa [vairums sapulces dalībnieku uzskata], ka, “Austrumlatvija” skan plašāk. Tas nav tikai Daugavpils reģions. Tas, ko universitāte ir izdarījusi pie vārda “Daugavpils Universitāte”, līdz šim starptautiskā mērogā ir ļoti labi, bet, vai nevar gadīties, ka sieviete, kas maina uzvārdu, maina savu identitāti?” retoriski jautā Felce.
Daugavpils Universitātei tās vairāk nekā 90 gadu vēsturē nosaukuma maiņa nenotiek pirmo reizi, atzīst universitātes pārstāvis Jānis Kudiņš. “Sākot no Skolotāju institūta, Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, 2001. gadā ieguva nosaukumu "Daugavpils Universitāte",” norāda Kudiņš.
Arī šī gaidāmā augstskolas reforma un nosaukuma maiņa būs pavērsiens tās vēsturē, atzīst universitātes pasniedzējs un politikas pētnieks Dmitrijs Oļehnovičs. “Nosaukuma maiņa nav tikai formalitāte, tas ir jauns solis vēsturē. Daugavpils kā pilsēta pazaudēs universitāti ar nosaukumu Daugavpils, 95 gadi tā tomēr ir vēsture. No otras puses, nosaukuma maiņa nebūs tikai tāpēc, ka mēs gribam sadrukāt jaunas veidlapas, jaunus diplomus, priekšā ir dziļas strukturālas reformas,” pauž Oļehnovičs.
Gaidāmo nosaukuma paši pasniedzēji un studenti sagaida divējādi.
Vieni norāda, ka jaunais nosaukums ir daudz ambiciozāks un vairāk ataino universitātes iekšējo būtību. Savukārt citi pauž, ka ir pierasts pie Daugavpils Universitātes nosaukuma un citviet pasaulē, piemēram, Skandināvijā augstskolas ir ierasts saukt pilsētu vārdos.
Darbs tikai sāksies un jēgpilni ieguvumi būs, pārliecināts Barševskis. Viens no tiem - mazināt iekšējo birokrātiju. Tiek apsvērts veidot divus akadēmiskos centrus - dabaszinātņu, kā arī humanitāro un sociālo zinātņu, bet kļūstot arī plašākiem, jo Austrumlatvijas Universitātei tiks pievienots Latvijas Hidroloģijas institūts, kā arī Daugavpils Medicīnas koledža.
“Mēs runāsim ar citiem reģiona un nereģiona augstākās izglītības iestādēm, šīm pievienošanām jābūt ar jēgu. Piemēram, Medicīnas koledža, uz tās bāzes attīstīsim šo virzienu, veidosim jaunas programmas. Tāpat ar citiem virzieniem, informācijas tehnoloģijās un daudz kur citur,” saka Barševskis.
Vienlaikus augstskolas reorganizācija formāli paver iespēju pašam Barševskim, kurš rektora amatā jau ir 10 gadus un tam beidzas otrais termiņš, kandidēt uz reorganizētās universitātes rektora amatu.
“Es varu vēlēties vai nevēlēties, rektoru kandidātus izvirza universitāte, tas ir kolektīva jautājums,” pats Barševskis nenoliedz, ka šāda iespēja paveras, taču par to lems augstskolas kolektīvs.
