Daugavpils Universitātē (DU) pirmās grupas ķīniešu valodas un austrumu kultūras mācībām nokomplektētas 2013.gadā, un divus gadus vēlāk universitāte kļuva par pirmo augstākās izglītības iestādi Latvijā, kur izveidota Konfūcija klase.
Tieši pirms četriem gadiem Daugavpils Universitātē ķīniešu valodu sāka apgūt pirmie interesenti. Tagad gan viņi, gan arī Konfūcija klases kārtējie absolventi pasniedzējiem demonstrē savas runas prasmes.
Universitātē jau ir izskolotas vairāk nekā desmit grupas, un nākamajā studiju gadā ķīniešu valodu kā otro obligāto apgūs arī latviešu, krievu un angļu filologi. Šāds programmu modulis Latvijas augstākās izglītības iestāžu vidū ieviests pirmo reizi.
“Mūsu bakalaura programmas tikko izgāja Eiropas akreditāciju. Tā ir lieliska iespēja un arī izaicinājums mūsu studentiem iemācīties tik sarežģīto, no mūsu valodas atšķirīgo, bet ļoti aktuālo pašlaik pasaulei ķīniešu valodu,” saka DU Humanitārās fakultātes prodekāne, asociētā profesore Elīna Vasiļjeva.
“Ķīnas valdība novērtē, ka studenti Daugavpilī mācās valodu, un viņi var saņemt sertifikātus, kurus atzīst Ķīnas augstāko izglītības iestāžu ministrija. Tas ir ļoti svarīgi Latvijas un Ķīnas komunikācijā nākotnē,” norāda Latvijas Universitātes Konfūcija institūta Ķīnas puses direktors Šan Cjuaņju.
Lekcijas šobrīd vada brīvprātīgie lektori, kuri apguvuši speciālu mācību kursu par to, kā valodu pēc iespējas labāk iemācīt ārzemniekiem. Viņi kursos stāsta arī par ķīniešu kultūru un vēsturi. Konfūcija klasē nodarbības kopā ar studentiem apmeklē arī pilsētas un tuvāko novadu iedzīvotāji.
“Es jau sen mīlēju Āziju, interesējos par tās kultūru, mūziku, filmām. Salīdzinot ar krievu valodu, ķīniešu valodā ir vienkāršāka gramatika. Bet iemācīties visus hieroglifus gan ir ļoti sarežģīti,” atzīst Daugavpils 3. vidusskolas 12. klases skolniece Karīna Čimbaraite.
Interese par ķīniešu valodu visstraujāk aug pēdējo gadu laikā, jo starp Latviju un Ķīnu veidojas arvien ciešāka sadarbība ekonomikas jautājumos. Līdz ar to darba iespējas tiem, kas šo valodu pārzina augstā līmenī, ir plašas.
“Ļoti liels projekts saistīts ir ar Latviju, kas ir Jaunais zīda ceļš. Un viens no zīda ceļa atzariem varētu būt arī caur Latviju. Tas nozīmē, ka būs arī noteikti cilvēki, kas būs vajadzīgi šī projekta realizācijai, kas prot valodu, kas labi orientējas Ķīnas aktualitātēs,” saka Latvijas Universitātes Konfūcija institūta Latvijas puses direktors Pēteris Pildegovičs.
“Ir divas latviešu žurnālistes, kuras pat darbojas Ķīnas nacionālajā televīzijā. Tāpēc valoda ir iekustināta un aizgājusi tālāk. Vēl viens no tādiem spilgtiem piemēriem varētu būt tūrisms,” atklāj Šan Cjuaņju.
Iespējas pielietot savas zināšanas saskata arī DU studente no Preiļiem Agnese Beča: “Tā kā Latvijai un Ķīnai šobrīd draudzība ekonomiskajā situācijā ir attīstības procesā, es domāju nākotnē noteikti savu darbu saistīt ar ķīniešu valodu.”
Jaunā studiju programmas moduļa par ķīniešu valodas obligātu apguvi rezultāti gaidāmi pēc trīs gadiem, kad pirmie absolventi zināšanas izmantos praksē. Nākamajā studiju gadā ķīniešu valodu visā Latvijā mācīs 13 vieslektori, divi no tiem būs ar maģistra grādu un dosies uz Daugavpils Universitāti.
