Daugavpils tehnikuma dzelzceļa nozarē studējošie cer – LDz krīze būs īslaicīga

Šobrīd zināms, ka valsts AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) atlaidīs aptuveni 1500 darbiniekus. LDz koncernā gada sākumā nodarbināti 9950 strādājošo, bet LDz - 6265. Lai arī uzņēmums darba attiecības lielākoties pārtrauc ar darbiniekiem Rīgā, tomēr arī Daugavpilī, kas ir viens no lielākajiem dzelzceļa mezgliem, šogad darbu zaudēs vismaz 35 cilvēki. Turklāt parādās bažas par Daugavpils tehnikumā studējošo nākotni, jo trešdaļa no studentiem izvēlējušies tieši ar dzelzceļa nozari saistītas profesijas apguvi.

ĪSUMĀ:

  • LDz krīzes dēļ šogad plāno atlaist 1500 darbiniekus.
  • Arī Daugavpilī darbu zaudēs 35 cilvēki.
  • Parādās bažas par Daugavpils tehnikumā studējošo nākotni.
  • Trešdaļa no studentiem apgūst tieši ar dzelzceļu saistītas profesijas.
  • Taču krīzi LDz tehnikumā uztver kā pārejošu parādību.
  • Tehnikuma vadība: Apmācības ilgst četrus gadus, cerams, šajā laikā viss sakārtosies.
  • Students: Darbu varēs atrast ne tikai LDz, bet arī citos nozares uzņēmumos.
  • Tehnikums piedāvā arī atlaistajiem LDz darbiniekiem pārkvalificēties.
  • Tiem, kuri zaudēs darbu LDz, pašvaldība mēģinās palīdzēt.


Daugavpils tehnikuma izglītības metodiķe Dina Ļecka izrāda modernās iekārtas - simulatorus, ar kuriem studenti, topošie dzelzceļnieka, tostarp mašīnista profesijas ieguvēji, iepazīstas ar reālām situācijām uz dzelzceļa.

“Tās ir planšetes, kuras ir kā simulatori kustības vadības speciālistiem, ar kuriem mācās braukt arī lokomotīvju saimniecības tehniķi, tādējādi izjūtot reālas situācijas uz dzelzceļa. Skolēni redz, kā braukt, un tas ir pietuvināti dabīgiem apstākļiem,” stāsta Ļecka.

Daugavpils tehnikuma dzelzceļa nozarē studējošie cer – LDz krīze būs īslaicīgaSilvija Smagare

    Tehnikumā, kas nesenā vēsturē nesa Daugavpils Dzelzceļnieku tehnikuma vārdu, no vairāk nekā 700 studējošo vismaz 200 izvēlējušies ar dzelzceļu saistītas profesijas apguvi, stāsta dzelzceļa transporta skolotāja Anna Gurtā.

    “Tas ir sliežu ceļu saimniecības tehniķis, lokomotīvju saimniecības tehniķis, transporta vagonu tehniķis, dzelzceļa transporta pārvadājumu organizācijas un kustības drošības tehniķis,” uzskaita Gurtā.

    Krīzi “Latvijas dzelzceļā” šajā tehnikumā uztver kā pārejošu parādību, to apliecina skolas vadības pārstāve Dina Ļecka.

    “Dzelzceļā ik pa laikam notiek kādas pārmaiņas, bet pie mums dzelzceļa specialitātes apmācības notiek četrus gadus, un šo gadu laikā mēs ceram, ka šajā nozarē viss tiks sakārtots, jauni projekti turpināsies, mūsu studentiem būs darbs,” saka Ļecka.

    Pamats optimismam ir, šaubu, ka pēc studijām neizdosies atrast darbu, nav arī pašiem studentiem, pat tiem, kuri apgūst mašīnista profesiju, un zinot, ka mašīnisti arī ir “Latvijas dzelzceļa” atlaisto darbinieku vidū.

    Emīls Jansons mācās tehnikuma 3. kursā par lokomotīvju saimniecības tehniķi.

    “Es nebaidos, jo “Latvijas dzelzceļš” nav vienīgais uzņēmums, kas Latvijā darbojas dzelzceļa jomā. Manai profesijai derēs arī tādi uzņēmumi kā “Baltijas tranzīta serviss” vai “Baltijas ekspresis”, kas arī nodarbojas ar pārvadājumiem. Protams, kravu apjomi krītas, iespējams, man nebūs darba uz kravas vilcieniem, taču ir vēl pasažieru vilcieni. Pagājušonedēļ pie mums atbrauca “Pasažieru vilciena” pārstāvji un teica, ka viņiem 2022. gada maijā vajag jaunus 25 mašīnistus, tātad 2021.gada maijā vajag 25 jaunus mašīnistu palīgus. Es tehnikumu beidzu 2021. gada jūnijā,” stāsta Jansons.

    Daugavpils tehnikums, raugoties uz situāciju nozarē, nācis klajā ar piedāvājumu pat tiem dzelzceļa nozarē strādājošajiem, kuri zaudējuši vai zaudēs darbu - pārkvalificēties.

    Tā ir viena no tehnikuma prioritātēm, stāsta dzelzceļa transporta skolotāja Anna Gurtā.

    “Mūsu tehnikumam jau ir 80 gadi; neskatoties uz to, ka šobrīd “Latvijas dzelzceļam” ir sarežģīta situācija, mēs jau šobrīd varam piedāvāt tiem cilvēkiem, kas zaudē darbu, pārkvalificēties. Mums ir pusotra gada programmas, kaut vai automobiļu transporta un mašīnbūves vai programmēšanas tehniķi. Ja runa par skolēniem pēc 9. klases beigšanas, tad četri gadi ir laiks, ko viņi mācās, un mēs ceram, ka šajā laikā “Latvijas dzelzceļš” atkopsies, krīze beigsies un mūsu speciālisti dzelzceļam būs vajadzīgi.

    Ja “Latvijas dzelzceļš” turpinās projektus, kaut vai elektrifikācijas jomā, tad ceram, ka pēc mūsu audzēkņiem, absolventiem būs pieprasījums un viņiem atradīsies vietas darba tirgū,” stāsta Gurtā.

    Daugavpils izsenis ir dēvēta par dzelzceļnieku pilsētu, te joprojām nozarē nodarbināti aptuveni 1900 strādājošie, un tiem, kuri zaudēs darbu, pašvaldība mēģinās palīdzēt, apliecina Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis.

    “Šie dzelzceļa speciālisti ir vajadzīgi vienmēr, lai arī kāda krīze nozarē ir. Lieli līdzekļi ir ieguldīti šī tehnikuma materiālās bāzes uzlabošanā, jaunu darbnīcu, kabinetu, iekārtu izveidē. Mūsu jaunieši vienmēr bijuši pieprasīti. “Latvijas dzelzceļā” arī kadri noveco, un jaunajiem vienmēr būs tur vieta. Un tas nenozīmē, ka šie kadri vajadzīgi tikai Daugavpilī, Latvijā, bet arī Baltijā kopumā,” norāda Dukšinskis.

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti