Daugavpils tehnikumā saņemta vēstule no IZM par Daugavpils profesionālo izglītības iestāžu gaidāmo reorganizāciju, kas paredz izmaiņas arī tehnikuma darbībā, skaidroja tehnikuma direktores vietnieks Oļegs Kartašovs.
“Ministrijas izstrādātajā projektā, starp citu, bija teikts, ka mācību korpusus Varšavas ielā plānots nodot lietošanā Daugavpils Būvniecības tehnikumam.
Ko nozīmē “lietošanā”, pagaidām nevaru atbildēt.
Es pats nezinu, kā nodot mācību korpusus, ja tajos uzstādīts aprīkojums un korpusi pilnībā noslogoti ar audzēkņiem un izglītības programmām. Mēs ne līdz galam saprotam, kā tas var būt, tāpēc gaidām, kā būs atrisināts šis jautājums,” norādīja Kartašovs.
Patlaban Daugavpils tehnikumā izglītojas ap 750 audzēkņu. Izglītojamo skaits Daugavpils tehnikumā pēdējos piecus gadus saglabājas stabils. Izņēmums ir tikai dzelzceļa transporta un pakalpojumu jomas programmas.
„Ja pirms gadiem četriem šajās programmās tehnikumā mācījās ap 400 audzēkņu, tad šajā mācību gadā – vien 50. Kāpēc dzelzceļa transporta un pakalpojumu jomā studējošo skaits ir samazinājis, ir saprotams. Audzēkņi vienkārši negrib apgūt šādu kvalifikāciju, jo darba tirgū ar dzelzceļu saistītās specialitātes nav pieprasītas. Visās pārējās programmās audzēkņu krituma nav, daļēji ir pat pieaugums,” norādīja mācību iestādes pārstāvis.
Mašīnbūves tehniķos un autotransporta programmā tehnikumā patlaban mācās vairāk nekā 100 izglītojamo.
„Mašīnbūves tehniķos tehnikumā patlaban ir divas grupas – 1. un 2.kurss, jo ir izstrādāta jauna programma, kas stājās spēkā tikai pagājušā gadā. Tāpēc ir tikai divas grupas un kopumā 26 audzēkņi. Bet autotransporta programmā patlaban ir pilnas četras grupas profesionālās vidējās izglītības programmā pēc pamatizglītības, ap 90 audzēkņiem, un viena grupa pusotrgadīgā, kur mācās izglītojamie ar vidējo izglītību. Tur ir 18 audzēkņu,” norādīja tehnikuma direktores vietnieks.
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute atzina, ka, plānojot abu Daugavpilī esošo tehnikumu attīstību, nozaru eksperti ir norādījuši,
ka izglītības programmu īstenošanu autotransporta nozarē vajadzētu plānot tikai vienā no tehnikumiem.
„Tāpēc arī ministrija šobrīd vērtē iespējas pārskatīt Daugavpils tehnikuma valdījumā esošās ēkas, jo Daugavpils Būvniecības tehnikumam pietrūkst izaugsmei resursu. Lēmums balstās arī uz to, ka Daugavpils tehnikums šobrīd īsteno tikai automehāniķu apmācību, bet Daugavpils Būvniecības tehnikumam ir arī plašākas iestrādes. Tāpat nozaru eksperti ir atbalstījuši transportlīdzekļu diagnostiķa programmas attīstību,” norādīja Gintaute.
Tas arī palīdzētu vienam no tehnikumiem konkrētā virzienā attīstīties un piedāvāt jau plašāku programmu spektru. Savukārt mašīnbūves programmu īstenošanai nepieciešamās iekārtas plānots atstāt Daugavpils tehnikuma valdījumā.
„Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija norādījusi, ka Daugavpils tehnikumam ir jāstiprina mašīnbūves tehniķa kvalifikācijas īstenošana. Arī mehatronisko sistēmu tehniķa kvalifikācija, kas nav Daugavpilī un reģionā nosegta, tie ir programmvadības darbagaldu iestatītāji. Katrai šai iestādei būtu jāspecializējas savā nišā. Tas arī dotu iespēju pēc tam nekonkurēt nevajadzīgi savā starpā un attīstīt savas spēcīgās lietas,” norādīja Gintaute.
Departamenta direktore uzskata, ka ir gana jomu, kurās Daugavpils tehnikums nākotnē varētu attīstīties.
„Ja runā par Daugavpils tehnikuma attīstības iespējām, tad tam ir tādas nozares kā informācijas komunikāciju tehnoloģijas, kur ir visas iespējas attīstīt un palielināt izglītojamo skaitu. Tāpat ir iecere, ka varēs uzņemt izglītojamos telekomunikāciju programmā un telemehānikā, un loģistikas jomā ir visas iespējas attīstīties. Tāpat arī administratīvie sekretāra pakalpojumi, enerģētika, kur ir gana daudz izglītojamo.
Runājot par mašīnbūvi, tur ir visas iespējas piesaistīt izglītojamos gan sadarbībā ar uzņēmumiem reģionā, gan arī ar pašvaldību. Nozares speciālisti saka, ka šajās programmās ir liels speciālistu trūkums,” klāstīja Gintaute.
Daugavpils profesionālajās izglītības iestādēs joprojām valda neskaidrība par to, kā izglītības programmas un infrastruktūra tiks sadalītas. Neviena no izglītības iestādēm nevēlas zaudēt nedz telpas, nedz izglītojamos.
