Latgalē pērn darbību uzsāka divas atskurbtuves: Balvos un Preiļos. Tās abas atrodas policijas iecirkņu izolatora telpās un palīdzību apreibušiem cilvēkiem tur sniedz Sarkanā Krusta pārstāvji. Šogad durvis vaļā vērusi atskurbtuve arī Ludzā. Savukārt Daugavpilī atskurbt no reibuma iespējams reģionālās slimnīcas narkoloģijas nodaļā, kur ierīkota atsevišķa pacientu uzņemšanas ieeja, divas detoksikācijas palātas, bet kārtību nodrošina pašvaldības policijas darbinieki.
“Izveidojām tādu struktūru, kura pārsvarā medicīniska. Un, protams, ka sava daļa ir policijai. Mēs pieņemam tikai tādus cilvēkus, kuram pārsvarā prevalē alkohola intoksikācija, bet kuram nav vajadzīga īpaša somatiska, ķirurģiska, neiroloģiska palīdzība. Protams, viena no idejām bija diferencēt diagnozi. Mēs atradām te galvas smadzeņu traumas un asiņošanas, un tā tālāk,” stāsta Daugavpils Reģionālās slimnīcas narkoloģijas nodaļas vadītājs Mihails Ražukovs.
Slimnīcas un policijas sadarbība pašvaldībās ir mazinājusi reibumā izdarīto noziegumu skaitu. Tomēr cilvēku skaits, kuri neapzinās alkohola negatīvo ietekmi, gadu gaitā turpina augt. Preiļos pērn pusgada laikā atskurbtuvē nogādātas 197, bet Balvos – 256 personas. Daugavpils slimnīcā tie ir vidēji pieci līdz desmit pacienti diennaktī, kas, kā uzsver narkoloģijas nodaļas vadītājs, ir daudz arī lielpilsētai: “Maksimālais bija, šķiet, 14-15 cilvēku diennaktī. Rindā, protams: dažas stundas [paiet], cilvēks normāls, mēs izrakstījām un paņēmām citu cilvēku.”
Arī Jēkabpilī šī problēma ir aktuāla, tomēr jau vairāk nekā desmit gadus te nav rasts risinājums iereibušo iedzīvotāju izmitināšanai un aprūpei. “Policijai arī šīs vietas nav, ir viņiem tā atskurbšanas istaba, bet tas nerisina problēmu. Vistrakāk to, ka nav atskurbtuves, izjūt uz sevi slimnīca,” atzīst Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs.
Vietvara cīnās par atskurbtuves ierīkošanu un uzskata, ka to kavē arī neizpratne par to, kurām pašvaldības un valsts institūcijām jāuzņemas atbildība par šo pakalpojumu sniegšanu. “Jāaizbrauc uz Daugavpili, jāapgūst viņu pieredze. Jāizstrādā ir finansēšanas modelis. Savstarpēji norēķini: kāpēc Jēkabpils nodokļu maksātājs maksās par X novada klientu, kurš atbrauks šeit, piedzersies, izgulēsies, atspirgs un aizbrauks mājās,” saka Salcevičs.
Kamēr valstī nav izstrādāts vienots atskurbtuvju darbības un finansējuma modelis, Latgales pašvaldību pārstāvji nākotnē raugās piesardzīgi, piemēram, Jēkabpilī atskurbtuves izveide plānota vien pēc diviem gadiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosinās jautājumus sakārtot, lai nākamgad Ministru kabinetā varētu iesniegt normatīvo aktu projektu.
