Daugavpils slimnīcā situācija stabilizēta un atsāktas plānveida operācijas

Daugavpils reģionālā slimnīcā bija paredzēts plānveida operāciju veikšanu apturēt uz mēnesi, taču krīzi izdevies novērst krietni īsākā laikā. Tas noticis gan esošo mediķu atsaucības dēļ, gan ar jaunu speciālistu piesaisti. Tā apliecina slimnīcas vadība, neizslēdzot, ka tādējādi Daugavpils slimnīca ir radījusi krīzi kādā citā medicīnas iestādē, kur pietrūks šo speciālistu.

Daugavpils slimnīcā situācija stabilizēta un atsāktas plānveida operācijasSilvija Smagare

    Lai neapdraudētu cilvēku dzīvību, kā arī neļautu fiziski un emocionāli izdegt saviem kolēģiem, Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs 5.augustā paziņoja par plānveida operāciju apturēšanu līdz 1.septembrim.

    Nu situāciju izdevies stabilizēt ātrāk. “Situācija ir uzlabojusies. Mums ir izdevies atrast divus speciālistus, kas atslogos mūsu anesteziologus uz dežūrlaiku.

    Pašlaik notiek sarunas vēl ar četriem speciālistiem, kas ļaus gan atjaunot operāciju darbu, gan attīstīties un nedaudz pat palielināt operāciju skaitu.

    Panākt stabilitāti slimnīcā palīdzēja komplekss - jauno speciālistu piesaiste, slimnīcas darbības reorganizācija, gan arī kolēģu atsaucība,” pastāstīja Semjonovs.

    Pacienti pat neesot paspējuši izjust īslaicīgās problēmas slimnīcā. To uz savu darbu un papildus slodzi nav jutuši arī blakus esošās reģiona slimnīcās, apliecināja Rēzeknes slimnīcas valdes loceklis ārstniecības jautājumos Ivars Zvīdris.

    “Plānveida operāciju apturēšana Daugavpils reģionālajā slimnīcā nekādi Rēzeknes slimnīcas darbu neietekmēja.

    Paldies Dievam, laikam pacienti nekļuva akūti un operācijas nevajadzēja,” sacīja Zvīdris.

    Plānveida operāciju apturēšana uz laiku vairāk bijuši zaudējumi pašai Daugavpils slimnīcai. “Esam zaudētāji mēs, nevis pacienti. Mēs atteicāmies no maksas operācijām, kas ir rentabls pasākums. Ja dienā mums bija 6-8 operācijas, tad vidēji dienā esam zaudējuši aptuveni 1000- 1500 eiro. Taču, no otras puses, mēs ļāvām speciālistiem nedaudz atpūsties,” norādīja slimnīcas vadītājs.

    Ar esošo mediķu atsaucību un vēl jaunu speciālistu piesaisti, kuriem savu resursu iespēju robežās interesi strādāt rada Daugavpils reģionālā slimnīca, kopumā jau problēmas medicīnā nerisinās, sacīja Semjonovs. Viņš piebilda, ka kāds aizlāpa caurumu, citam pat ielāpa nav.

    “Diemžēl īpaši lokālajās slimnīcās nav pastāvīgi esošu anesteziologu, tur ir šurpu turpu braukājoši speciālisti, kas savieno savu pamatdarbu ar blakus darbu, piederežurējot kādās citās slimnīcās. Šī situācija ir asa visās ārstniecības iestādēs. Kamēr neatnāks rezidenti, jaunie speciālisti un kamēr esam šajā viena, divu gadu bedrē bez papildus speciālistiem, mums nāksies pārvilināt tos vienam no otra.

    Ja esam tagad stabilizējuši situāciju savā slimnīcā, iespējams, diemžēl esam radījuši krīzi kaut kur citur,” norādīja Semjonovs.

    Daugavpils reģionālā slimnīca jaunos kadrus piesaistīja no Rīgas, ne no blakus esošajām reģionālajām slimnīcām, kur tāpat nākas saskarties ar mediķu trūkumu. “Mēs nopietni strādājam ar rezidentiem, speciālistiem, piedāvājam tiem dažādus labumus,” sacīja Rēzeknes slimnīcas valdes loceklis.

    Rēzeknes slimnīcai nepieciešami 18 mediķi: ginekologi, anesteziologi. Tāpat kā Daugavpilī arī Rēzeknē atbalstu slimnīcām ārstu piesaistei sniedz pašvaldība, taču Daugavpils domes vadība uzskata, ka reģionālajām slimnīcām būtu jāpāriet valsts īpašumā. Tādējādi tiktu izslēgta arī pašvaldību ietekme uz jomu, kas atrodas Veselības ministrijas pārziņā.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti