Pašlaik programma “Atbalsts pozitīvai uzvedībai” Daugavpilī tiek īstenota deviņās skolās. Viena no tās veidotājiem Latvijas Universitātes docente, Latvijas Skolu psihologu asociācijas biedre Baiba Martinsone stāsta, ka bērnu atsvešināšanas no skolas ir pasaules mēroga problēma. Programmas “Atbalsts pozitīvai uzvedībai” modelis jau desmitiem gadu tiek praktizēts Ziemeļamerikā, Ziemeļeiropā un Skandināvijā.
„Mēs aizguvām pašu ideju, ka ļoti svarīgi atbalstīt pozitīvu uzvedību, bet izveidojot jaunu, Latvijas kultūras videi piemērotu programmu. Mēs sapratām, kas tieši rada sociālo atstumtību skolā, kas tad ir tie riski, kas viņus no skolas atstumj. Un izrādījās, ka viens no šiem riskiem – problēmas ar pozitīvo uzvedību. Mērķis attīstīt bērna sirdsapziņu, lai veicinātu morālo attīstību. Bērniem ir vajadzīga skaidrība, noteikumi un pozitīvs pastiprinājums pareizai rīcībai,” skaidro Martinsone.
Programmas ietvaros izglītības iestādēs tika realizēti dažādi pasākumi, kuri tika vērsti uz skolēnu pozitīvās uzvedības atbalstu. Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova stāsta, ka skaidras noteikumu sistēmas izveidošana un ieviešana skolās pozitīvi ietekmēja gan audzēkņu sekmes, gan palīdzēja pamanīt bērnu kategoriju, kuriem mācību procesā nepieciešama īpaša palīdzība.
„Ja agrāk viņi grima masā, tagad viņi ir redzami un viņiem vienkārši noteikumi neiedarbojās. Kā rezultāta mūsu pedagoģiski medicīniskai komisijai pieauga darba apjoms, bet tas ļoti labi. Mēs atradām tos bērnus, kam nepieciešama īpaša pieeja, noteicām viņiem individuālos darba plānus un pat apmācības programmas, līdz ar to mēs atvieglojām tiem bērniem dzīvi skolā,” stāsta Isupova.
Programmu pozitīvi novērtēja arī paši skolēni. 13.vidusskolas audzēknis Leonīds Žuravskis saka, ka skolēniem ir vajadzīgs šāda veida atbalsts un bērni ir gatavi turpināt programmu. Taču, viņaprāt, primārā funkcija audzināšanā jāieņem tomēr ģimenei: „Skola - tas ir instruments, kurš var attīstīt šīs spējas, pasākumos to atklāt vai kaut kā palīdzēt. Jā, ģimenei ir svarīga loma, lai attīstītu bērna uzvedību.”
Psiholoģe Baiba Martinsone norāda, ka programmas ilgtspēja ir iespējama, tikai regulāri pildot izstrādātos noteikumus, kas ar laiku pilnīgi mainīs skolas saskarsmes kultūru. Lielākoties panākumi ir atkarīgi no skolas vadītāja un skolotāju gatavības darboties vienotās sistēmas ietvaros.
