Deputātus neapmierina domes solījumi dažu mēnešu laikā izvērtēt pilsētas trešās siltumcentrāles iznomāšanas lietderību. Latvijas Radio noskaidroja, ka par iepirkuma izsludināšanas apstākļiem plecus rausta arī „Siltumtīklu” juristi.
Tikmēr aizdomās par kukuļošanas starpniecību turētie Daugavpils atkritumu biznesa smagsvari Antons Oglodkovs un Sergejs Karnauhovs turpina vairīties no uzmanības un tiek vaļā no īpašumiem, pārrakstot tos saviem ģimenes locekļiem.
„Daugavpils siltumtīklu” trešā siltumcentrāle ir nomaļā pilsētas vietā, Ķīmiķu ciematā. Viss ir kluss, un nekas neliecina, ka drīzumā te varētu parādīties vairākas jaunas termoģenerējošas iekārtas vai tapt šķeldas katlumājas jaunbūve. Arī apsargs rāda atstātās caurlaides un saka - te strādā tikai „Siltumtīklu” darbinieki. Viņš neko nezinot ne par SIA „BK Enerģija,” ne „Sprino,” ne „Batergo”.
Visi šie uzņēmumi pēdējo piecu gadu laikā uzvarējuši iepirkuma konkursos par siltumenerģijas uzkarsētā ūdens veidā piegādi siltumcentrāles vajadzībām. Visu firmu īpašnieka godā ir bijis pazīstamais atjaunojamās enerģijas biznesa spēlētājs Jānis Sprinovskis, to valdēs ir darbojies Gints Sorokins. Šobrīd abi ir apcietinājumā. KNAB viņus tur aizdomās par vismaz 120 tūkstošu eiro kukuļa došanu Daugavpils pašvaldības amatpersonām un par atbalstu dienesta stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai. Abi bargo drošības līdzekli ir pārsūdzējuši.
Cietumā tagad ir arī no „Saskaņas centra” saraksta domē ievēlētais vicemērs Vjačeslavs Širjakovs, kurš ir komunālās sfēras kūrētājs. Arī advokāts Dainis Lūsis cer, ka Rīgas apgabaltiesa Širjakovu no apcietinājuma drīzumā varētu atbrīvot.
Aizdomās par kukuļa saņemšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu tiek turēts gan Širjakovs, gan nu jau bijušais „Daugavpils siltumtīklu” valdes loceklis Māris Laudiņš. KNAB viņam piemērojis liegumu vadīt uzņēmumu, taču viņa pēctecis, „Daugavpils siltumtīklu” pagaidu valdes loceklis un pilsētas izpilddirektora vietnieks Valērijs Kononovs Laudiņu pieņēmis darbā par galveno enerģētiķi.
„Daugavpils siltumtīklu” birojā otrdien Laudiņš nav atrodams - esot izbraukumā, apsekojot objektus. Sastaptais uzņēmuma komercdirektors Aleksandrs Sverčkausks skaidro, ka apkures piegādi iedzīvotājiem KNAB sāktais kriminālprocess neietekmēšot: „Saprotiet, ja šiem uzņēmumiem, pieņemsim, jau būtu sākta kāda ražošana, tad, iespējams, rastos kāda spriedze. Bet gan viena, gan otra firma, kas uzvarēja konkursos, šobrīd ir tajā stadijā, kurā ir. Proti, „Sprino” nodarbojas ar projektēšanu, viņiem saskaņā ar līgumu tikai 2014.gadā tas jāpabeidz. Bet „Batergo” - te, kā saka, pat tinte zem līguma vēl nav nožuvusi. Viņiem arī ar to jānodarbojas. Projektēšana ražošanai jau netraucē.”
Lietas centrā ir līgums par siltumenerģijas pirkšanu, kas paredz, ka SIA „Batergo” apņemas piegādāt siltumenerģiju trešajai siltumcentrālei, vispirms uzstādot tehnoloģisko iekārtu kompleksu ar 40 megavatu jaudu un izbūvējot siltumtrasi. Vecās siltumtrases tiktu demontētas, savukārt jaunās būtu jau „Batergo” īpašums. Vicemērs Širjakovs oficiāli apgalvoja, ka investora piesaiste ir izdevīga, jo pēc pieciem gadiem, līgumam beidzoties, visas jaunās iekārtas un siltumtīkli palikšot pašvaldības uzņēmuma īpašumā.
Patiesībā līgumā var izlasīt - puses tikai „var risināt jautājumu par uzstādīto iekārtu un būvju atpirkšanu”. Turklāt „Daugavpils siltumtīkli” uzņemas saistības ik pēc pieciem gadiem rīkot siltumenerģijas iepirkšanu procedūru, nosakot, ka tas jāsaražo ar iekārtām, kuras atbildīs „Batergo” ieviestajām. Ja firma piedāvāšot zemāko cenu, līgums jāpagarina. Iepirkuma konkursi jārīko vismaz līdz 2040.gadam. Līgumā nav aizmirsti arī „BK Enerģija” un „Sprino” - „Batergo” pārdošot centrālapkures sistēmai trūkstošo siltumu pēc tam, kad savus apjomus piegādās šīs firmas.
Līguma pretinieki to asi kritizē, sakot - mērķis ir siltumtīklu „slēptā privatizācija”. Līguma parakstītais variants nu ir publiskots, taču, kad uzņēmumā lūdzu iespēju iepazīties ar tā sākotnējo projektu, kam jābūt klāt iepirkuma nolikumam, atklājas, ka visas šī dokumenta elektroniskās un papīra versijas kratīšanas laikā ir paņēmis KNAB. Vēl lielāks pārsteigums mani sagaida, kad vaicāju „Daugavpils siltumtīklu” Juridiskās nodaļas vadītājai un iepirkumu komisijas priekšsēdētājai Vineta Kušnerei, kā līgums tapis.
„IL: Vai sākotnējo projektu gatavojāt jūs?
VK: Nē, es biju atvaļinājumā, tas tika sagatavots tieši tajā periodā, kad mēs bijām atvaļinājumā ar tehnisko direktoru.
IL: Kurš tad to sagatavoja?
VK: Nu, grūti pateikt. Cik es zinu, valdes loceklis ar kaut kādu firmu konsultējās juridisko. Rīgas firma kaut kāda, bet es arī neatceros, kāda tā bija. Jo manis nebija uz vietas un viņš pats nevarēja to paveikt. Vai viņam tas palīdzēja vai ne – to es nezinu.
IL: Bet, kad jūs atnācāt no atvaļinājuma, jūs apskatījāt to līguma projektu?
VK: Nē, man tas bija iedots jau gatavs.
IL: Jūs to nevērtējāt, kādu valdes loceklis iedeva, tādu atstājāt?
VK: Jā. Neko vairs nevarēja izdarīt, jo konkurss bija jau izsludināts.
IL: Tā firma, tie juristi, kas izstrādāja šo līgumu, bija saistīta ar iepirkuma uzvarētājiem?
VK: Nē, nē, cik es zinu, nē. Es jau saku – varbūt bija firma, jo bija runa, ka gribēja piesaistīt uz nolikuma izstrādi, varbūt tāpēc, ka manis nebija darbā. Es nemāku pateikt, kas to rakstīja.
IL: Bet kāpēc tur bija tāda steiga, ka to iepirkumu vajadzēja sludināt tieši tajā laikā, kad jūs bijāt atvaļinājumā?
VK: Bez komentāriem.”
Pirms pusotra gada līgums par siltuma piegādi noslēgts ar SIA „Sprino,” kas tagad caur Iepirkumu uzraudzības biroju izsludinājusi konkursu par 15 megavatu šķeldas katlumājas jaunbūvi. Decembra beigās firma ieguva pusi no projektam nepieciešamās naudas - vairāk nekā divus miljonus latu no Kohēzijas fonda. Kāpēc „Daugavpils siltumtīkli” nemēģināja to darīt saviem spēkiem? Uz to nevar atbildēt arī komercdirektors Sverčkausks: „Mums arī bija projekts. Tas joprojām ir, tikai ir iesaldēts. Es nezinu, kāpēc. Te atkal ir jārunā ar akcionāru, kāpēc viņi pieņem šādu taktiku vai stratēģiju šajā jautājumā. Kāpēc nerisina attīstības jautājumu pašu spēkiem. Te jūsu jautājums ir ļoti pareizs.”
Cilvēki, kas varētu būt saveduši kopā pašvaldības amatpersonas ar Rīgas enerģijas biznesa pārstāvjiem, iespējams, ir Daugavpilī ietekmīgie atkritumu izvešanas un ielu uzkopšanas pasūtījumu saņēmēji Antons Oglodkovs un Sergejs Karnauhovs. Skarbi par uzņēmējiem izsakās opozīcijā esošais domes deputāts Pēteris Dzalbe.
„Nevienam iedzīvotājam nav noslēpums: ja tu gribi kaut ko panākt - atklāt kādu uzņēmumu, iekārtoties darbā vai arī ieviest ražošanā kaut kādas jaunas tehnoloģijas, tad pirmām kārtām ir jāpakonsultējas ar Antonu Oglodkovu. Ja tu saņemsi viņa svētību, tad viņš nosūtīs pie vicemēra Širjakova, un vicemērs Širjakovs caur domes lēmumiem, caur pārējām doems struktūrām varēs atrisināt to jautājumu. Cilvēki visu laiku skatījās uz pašvaldības vadītājiem kā uz tādām lellēm, kas pieņem nesaprotamu lēmumus pat iedzīvotājiem tādos parastos jautājumos. Piemēram, kā atkritumu apsaimniekošana, kas noticis pagājušajā gadā, kad nez no kurienes uzņēmēji vienkārši izdomāja, ka viņiem vajag paaugstināt apsaimniekošanas tarifu. Ir iesniegts domē uzņēmēju lūgums, un dome apstiprina," stāsta Dzalbe.Bet tagadējais Saeimas deputāts Jānis Lāčplēsis uzskata, ka pirms diviem gadiem viņa atcelšanu no Daugavpils mēra amata veicināja saķeršanās ar abiem uzņēmējiem. Turklāt iepriekš abi interesējušies arī par trešās siltumcentrāles projektu, norāda Lāčplēsis.
„Protams, ka viņu interese sadarboties vai saņemt no pašvaldības labvēlīgus lēmumus ir ļoti liela. Tā kā viņi strādā ļoti daudz, domāju, ka arī ietekme uz lēmumu pieņemšana ir pietiekami liela. Vai ietekme liela uz konkrētiem deputātiem? Par to atkal var lemt viņi un tie konkrētie domes deputāti, pieņemot vai nepieņemot kādu lēmumu. Ar mani par šādu lēmumu pieņemšanu viņi nekonsultējās. Kad bija runa par „Daugavpils siltumtīklu” trešās siltumcentrāles projekta virzību, es atteicu daudziem uzņēmējiem, tai skaitā arī viņiem. Es uzskatīju, ka šis projekts ir jārealizē pašvaldībai pašai. Tā kā es atteicu šāda projekta virzību, plus arī neparakstīju [ar Oglodkova un Karnauhova firmu] līgumu par sanitāro uzkopšanu 10 miljonu vērtībā uz pieciem gadiem, domāju, ka viņi varēja būt starp tiem uzņēmējiem, kas bija neapmierināti ar maniem lēmumiem," pieļauj Lāčplēsis.
Nupat Oglodkovam un Karnauhovam kopā ar pašvaldību piederošā akciju sabiedrība “Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums” uzvarēja konkursā par ielu uzkopšanu nākamo trīs gadu laikā. Līguma summa būs nepilni pieci miljoni latu. Uzņēmuma birojā mēģinu vadītājus sastapt. Sekretāre stāsta, ka priekšniecības neesot uz vietas un sola padot ziņu par intervijas iespēju. Tas gan tā arī nenotiek.
Neizdodas sastapt viņus arī tai pašā namā stāvu augstāk esošajos uzņēmumos. Nevienā no tiem Oglodkovam un Karnauhovam vecākajiem gan vairs nepieder daļas - tās pavisam nesen nonākušas viņu dēlu rīcībā. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistrā pirms nedēļas iesniegtajiem dokumentiem, tas noticis 1.februārī - dienā, kad pēc kukuļa nodošanas KNAB aizturējis iesaistītās personas. Piemēram, firmā „Būvzevs” pa trešdaļai tagad pieder 28 gadus vecajam Aleksejam Oglodkovam un 25 gadus vecajam Oļegam Karnauhovam. Uzņēmuma juridiskajā adresē par to gan nekas neesot zināms.
Arī Oglodkovu kā cietušo kādā procesā aizstāvējusī advokāte Lilija Kalniņa par viņa pozīciju šajā lietā neko nezina, norādot - no kāda cilvēka saņemts zvans pēc tam, kad Oglodkovs bijis aizturēts. Sarunas par iespējamo aizstāvību bijušas, taču tā ne ar ko nav noslēgušās.
Daugavpils domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks Vitālijs Azarevičs no „Saskaņas centra” gan runas par Oglodkova un Karnauhova ietekmi sauc par krietni pārspīlētām. Sava versija viņam ir arī par Širjakova aizturēšanu. „Es uzskatu, ka Vjačeslavs ir ļoti stipra politiska un saimnieciska figūra, un viņš varētu kandidēt un ieņemt ļoti augstus amatus. Tāpēc, ka viņš ir ļoti saprotošs cilvēks pilsētas saimniecībā kopumā un arī prot strādāt ar cilvēkiem, ir labs organizators. Vienkārši, es domāju, kā stipru konkurentu politiskie un ekonomiskie spēki varēja viņu noņemt no skatuves,” savas aizdomas pauž Azarevičs.
Domes vadība ir pārliecināta, ka koalīcijai jānostrādā līdz pašvaldību vēlēšanām, arī mēru mainīt neesot vajadzības. Tomēr Kulakovas izveidotās, vadītās, bet vēlāk atstātās Attīstības partijas trīs deputāti tagad pievienojušies opozīcijas viedoklim, ka līgums ar „Batergo” ir jāaptur vismaz līdz brīdim, kad būs zināms neatkarīgo ekspertu slēdziens par tā izdevīgumu - tas tiek prognozēts pēc pāris mēnešiem. Pretējā gadījumā viņi varētu koalīciju pamest. Tādā gadījumā uz papīra drošais vairākums „12 pret trīs” draud sarukt līdz „septiņi pret seši” - domes koalīcijas deputāte Anžela Rimvida-Micekeviča devusies dekrēta atvaļinājumā, bet Širjakovs ir apcietināts.
