Daugavpils siltumcentrāle Nr. 3, kurā notika siltumavota pārbūve un iekārtu uz atjaunojamiem energoresursiem uzstādīšana, jau pilnā gatavībā sākt apkures sezonu. Šķeldas krājumi sāk papildināties. To telefoniski apliecināja arī "Daugavpils siltumtīklu" valdes loceklis Artis Birkmanis.
Viņš sacīja: “Vedam iekšā šķeldu, tiek testēti un žāvēti četri katli. Pirmais katls jau ir izžāvēts, sekos pārējie, pēc tam sāksies regulēšanas darbu.”
Objekts, kas ar siltumu varēs nodrošināt gandrīz trešdaļu jeb 27% no "Daugavpils siltumtīklu" apjoma, ir faktiski nodošanas stadijā un gatavs sākt apkures sezonu, stāstīja Daugavpils domes izpilddirektore Sabīne Šņepste.
“Būvdarbi objektā ir pabeigti, iestājoties aukstākam laikam, ap oktobri, būs iespēja pārbaudīt šīs stacijas katlu darbību, tad objekts tiks nodots ekspluatācijā. Tas sasniegs 30 megavatu jaudu,” norādīja Šņepste.
Katlumāja, kuras kopējās izmaksas sniedzas 17,5 miljonu eiro apjomā, tika būvēta, piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzekļus 5,3 miljonu eiro apmērā. Aizēno šo katlumājas darbības procesu strīdi ar CFLA, kura pieņēma lēmumu Daugavpils siltumražošanas uzņēmumam piemērot simtprocentīgu finanšu korekciju. Proti, anulēt ES fondu līdzfinansējumu.
Situāciju skaidroja CFLA Vides un energoefektivitātes departamenta direktore Dana Heiberga: “CFLA savu gala atzinumu par šo situāciju nosūtīja 4. augustā, un tajā mēs informējām "Daugavpils siltumtīklus", ka mūsu lēmums paliek nemainīgs. Mēs arī atsaucāmies uz saraksti ar Eiropas Komisiju par interešu konflikta definīciju. Mūsuprāt, interešu konflikts ir konstatējums, un tas netika novērsts. Mēs "Daugavpils siltumtīkliem" esam avansa veidā izmaksājuši kopumā 2,5 miljonus eiro, 1 miljonu mums siltumtīkli atmaksāja pirms gada, vēl palika 1,4 miljoni eiro kā neatmaksātā summa.”
Līdz ar to 1,4 miljoni eiro "Daugavpils siltumtīkliem" vēl būtu jāatgriež CFLA. Ar šo lēmumu nav mierā nedz "Daugavpils siltumtīkli", nedz pilsētas dome. Tāpēc ir aizsūtīta vēstule uz Finanšu ministriju, lai tā caurskatītu radušos situāciju.
“Strīdā saistībā ar aģentūras lēmumu par finanšu korekciju 5,3 miljonu eiro apmērā katlumājas izbūves projektam pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" vērsusies Finanšu ministrijā kā pie augstākās iestādes – ar lūgumu iesaistīties šajā situācijā un rast kādu risinājumu, kā rīkoties tālāk, jo par kredītu ir jāmaksā. Šobrīd par būvdarbiem maksā pats uzņēmums,” sacīja Šņepste.
Lai segtu 17,5 miljonu eiro būvdarbu izmaksas, ir ņemts aizņēmums ap 10 miljoniem eiro. Ja šī jaunā lieljaudas šķeldas katlumāja tiktu būvēta bez ES fondu sākotnējās piesaistes, visticamāk, tā nebūtu izmaksājusi tik dārgi, neoficiāli norādījuši būvniecības nozarē strādājošie. Tomēr arī šajā situācijā, kad strauji ceļas gāzes cenas, “Daugavpils siltumtīkli”, nododot ekspluatācijā šo šķeldas katlumāju, jau ir uzvarētāji, atklāja Šņepste.
Viņa sacīja: “Pie esošās situācijas ar gāzes cenu ekonomija, kurinot ar šķeldu, ir ap 2 miljoniem eiro gadā sezonā.”
Arī izvēle šķeldas piegādātāju izvēle ir liela, analizējot nupat saņemtos iepirkuma konkursa piedāvājumus, secinājis “Daugavpils siltumtīkli” valdes loceklis Artis Birkmanis.
“Mums ir 11 pretendenti, un ja mums ir vajadzīgs aptuveni 131 tūkstotis megavatu stundu, tad šajos 11 piedāvājumos kopējais apjoms bija ap 650 000 megavatu stundu. Tas ir 5 reizes vairāk, nekā mums vajag. Tas mums dod pamatotu cerību, ka spēsim rast vislabāko risinājumu šķeldas iepirkumam. Tas atbilst arī mūsu plāniem šo šķeldas katlumāju izmantot kā pamatsiltuma ražošanas avotu nākamajā apkures sezonā,” norādīja Birkmanis.
Jaunā šķeldas katlumāja ar siltumu spēs nodrošināt 27% savu patērētāju. Bet, kamēr apkurē tiek izmantota dabasgāze, apkures cenas ceļas. Tāpēc no augusta siltumenerģijas tarifs Daugavpilī palielinājies par 33,8%, atzīmēja uzņēmumā, kurš jau tuvākajā laikā gaida FM atzinumu par CFLA lēmumu jaunās katlumājas projektā anulēt ES fonda piesaisti.