Dienas ziņas

Saeimas komisija atbalsta jaunu CVK sastāvu

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Daugavpils reģionālajai slimnīcai draud bankrots

Daugavpils reģionālajai slimnīcai bez papildu finansējuma draud bankrots

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Daugavpils reģionālajai slimnīcai rudenī draud bankrots, ja nebūs risinājuma papildu finansējumam. Latvijas slimnīcām 2023. gadā piešķirts par trešdaļu mazāk naudas, nekā nepieciešams. Slimnīcas prasa lielāku finansējumu, citādi būs jāierobežo pakalpojumi. 

Daugavpils reģionālā slimnīca ir lielākā visā Latgales reģionā – tā ik dienu uzņem aptuveni 100 pacientu. Parāds aptuveni 1,5 miljoni eiro apmērā veidojies ilgāku laiku. To ietekmējusi inflācija, cenu kāpums medicīniskajiem pakalpojumiem un zālēm, norādīja slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.

"Tas diemžēl sāka notikt pagājušajā gadā, līdz šim brīdim, pēdējo triju gadu laikā, bija izdevies stabilizēt mūsu stāvokli, un ikmēneša tēriņus mēs bijām spējīgi nodrošināt ar tekošo naudas plūsmu," skaidroja Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.

Ekonomiskā krīze ir padarījusi savu. Slimnīcai esot jāatzīst, ka jau tagad trūkst naudas.

"Beidzot nākas atzīt, ka naudas nav vai naudas nepietiek, atzīt – ko mēs par to naudu varam atļauties, ko valsts var atļauties ar to naudu. Trešais, diemžēl pieaugs rindas uz plānveida pakalpojumiem, jo attiecīgi samazināsies kvotas, un ceturtais – būs jāiesaistās pacientiem attiecībā uz pakalpojumu apmaksu," skaidroja Semjonovs.

Līdz 1. aprīlim ir jābūt gatavam rīcības plānam, kā turpmāk šī un arī citas slimnīcas strādās nākamos deviņus mēnešus. Ja situācija neuzlabosies, Daugavpils reģionālā slimnīca strādās līdz rudenim.

"Mūsu slimnīcas gadījumā mēs kopā ar finansistiem jau bijām  izrēķinājuši, ja situācija nemainīsies, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro pusgadu, iespējams, šī gada augustā, septembrī, mēs varētu bankrotēt," teica Semjonovs.

Informēta par situāciju Daugavpilī ir arī veselības ministre Līga Meņģelsone (''Apvienotais saraksts''). Viņa norādīja – talkā jānāk arī pašvaldībām, kuras ir slimnīcas kapitāldaļu turētājas.

"Protams, te ir jautājums, cik lielā mērā arī pašvaldības var un cik viņas iesaistās tieši energoresursu, tādu saimniecisko jautājumu risināšanā, jo skaidrs, ka pašvaldībai ir svarīgi, lai šī slimnīca turpinātu būt un viņa funkcionētu pilnā mērā,"

pauda veselības ministre.

Līdz brīdim, kamēr tiek izstrādāts rīcības plāns, ir skaidri noteikts, ka neaizskarami paliek Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), onkoloģija, bērnu ārstēšana. Tikmēr citi pakalpojumi varētu gulties uz pacientu pleciem, kas nozīmē – būs jāmaksā par ārstēšanu no sava maka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti