Daugavpils reģionālajā slimnīcā nonāk aizvien vairāk pacientu ar ielaistu Covid-19 infekciju

Jau ilgāku laiku Daugavpils reģionālajā slimnīcā ik dienas iestājas daudz ar Covid-19 inficētu pacientu ar ielaistu un smagu slimības gaitu. Rezultātā ārstniecības iestāde ir pārpildīta ar smagiem Covid-19 pacientiem un mirstības rādītāji ir kļuvuši dramatiski – ik dienas ārstniecības iestādē mirst vidēji četri līdz pieci Covid-19 pacienti, bet ir dienas, kad šis skaitlis ir astoņi un deviņi. Tikai oktobrī Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir miruši vairāk nekā 150 Covid-19 pacientu. 

Daugavpils reģionālajā slimnīcā nonāk aizvien vairāk pacientu ar ielaistu Covid-19 infekciju
00:00 / 05:09
Lejuplādēt

Daugavpils reģionālajā slimnīcā nonāk aizvien vairāk pacientu, kuriem ir ielaista Covid-19 infekcija. Garas rindas uz Covid-19 testiem, ierobežotas iespējas savlaicīgi veikt izmeklējumus, ģimenes ārstu attālināta Covid-19 pacientu ārstēšana. Slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs norādīja, ka ir jādomā par primārās pacientu aprūpes pieejamību.

„Te ir jāsaprot, ka galvenā lieta ir saslimšanas sākums, kāda terapija un ārstēšana tiek nodrošināta pašā sākumā, lai neielaistu to un nenovestu līdz smagām pneimonijas formām. Taču ir jāsaprot, ka esošajā situācijā primārajai aprūpei jeb ģimenes ārstiem īpašu rīku arī nav, jo tie pacienti, kas ir Covid-19 inficēti, viņi ir atstumti. Viņiem nav plašu iespēju tikt dinamiski novērotiem,” sacīja Semjonovs.

Lai ģimenes ārstiem būtu papildu rīks, kā pacientus dinamiski novērot, Daugavpils slimnīcā jau otru nedēļu strādā mobilais mamogrāfs, kas nodrošina ambulatoro izmeklēšanu mājās esošajiem Covid-19 pacientiem.

Arī garās rindas uz Covid-19 testēšanu ir problēma, atzina Grigorijs Semjonovs.

„Jāsaka paldies laboratorijām par viņu darbu, bet viņas nevelk. Tiek stāstīts, ka testēšana notiek plānveidīgi un nekāda īpaša noilguma nav, bet ir gan. Jāgaida nedēļām ilgi. Būtu jāiesaistās visām iestādēm, kurām ir kapacitāte, nevis tikai dažām, kurām ir veikts valsts pasūtījums. Te ir ļoti liels darbs priekšā. Slimība tiek ielaista tieši tāpēc, ka nevar laicīgi diferencēt, saprast vai viņš ir Covid [pacients] un pēc tam laicīgi izmeklēt,” atzina Semjonovs.

Runājot par iespējamajiem risinājumiem, kā mazināt ielaisto un smago Covid-19 pacientu skaitu slimnīcās, Veselības ministrijas (VM) Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka norādīja, ka tā varētu būt ātrāka stacionēšana.

Viņa skaidroja: „Kā situācijas risinājumu mēs redzam to, ka pacientus uz stacionāru ved ātrāk, jo šim Covid vīrusa delta variantam ir raksturīgs tas, ka šīs pneimonijas attīstās daudz ātrāk. Lai paspētu uzsāktu remisijas terapiju vai kā citādi izvērtēt šo pacientu, lēmums ir stacionēt pacientus ātrāk. Ar to tiek cerēts panākt, ka hospitalizācijas ilgums varētu būt īsāks, varētu samazināt intensīvas terapijas noslogojumu un samazināt arī mirstību.”

Runājot par garajām rindām pie ģimenes ārstiem, Janka piebilda: „Uz doto brīdi ir spēkā nosacījums, ja rinda pie ģimenes ārsta ir garāka par piecām dienām, tad ģimenes ārsta pienākums ir pagarināt savus pieņemšanas laikus. Otrs, pacientam ir iespēja saņemt konsultāciju arī telefoniski. Tad arī ģimenes ārsts izvērtē, vai pacientam ir jānāk klātienē, vai arī var turpināt sazināties attālināti un pildīt ģimenes ārsta nosūtījumus.”

Ministrija kopā ar laboratorijām meklējot risinājumus, lai pie Covid-19 testiem cilvēki varētu nokļūt ātrāk.

„Šeit droši vien svarīgi ir arī tas, lai tie cilvēki, kam šis tests nav vajadzīgs, neaizņemtu lieki šīs rindas. Otra lieta, ja pacients zina, ka neaizies nodot šo testu, savlaicīgi atteikt, lai laboratorija var iekļaut jaunus pacientus. Ir domāts arī par alternatīviem testēšanas variantiem, par antigēnu paštestiem, kas ļoti atbrīvos laboratoriju kapacitāti. Principā skrīninga testēšana pāries uz šiem antigēnu paštestiem,” atzīmēja Janka.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija atbildes uz Latvijas Radio jautājumiem sniedza rakstiski. Slimnīcu pārpildījumu ar smagiem pacientiem asociācija skaidrojusi ar Covid–19 infekcijas delta varianta lipīgumu un bīstamību, nevis ar primārās ārstniecības nepieejamību.

„Ja pacientam ir apstiprināta Covid-19 infekcija un par to ir informēts ģimenes ārsts, ģimenes ārsta prakses darbinieks (medmāsa, ārsta palīgs vai ārsts) katru dienu telefoniski paši sazinās ar pacientu, izvērtē viņa veselības stāvokli, ārsts nozīmē vai koriģē ārstēšanu. Nepieciešamības gadījumā pacientiem bez maksas mājās tiek piegādāts pulsa oksimetrs (ierīce skābekļa mērīšanai asinīs). Stāvokļa pasliktināšanās gadījumā ģimenes ārsts nosūta pacientu uz plaušu rentgenogrāfiju, asins analīzēm vai elektrokardiogrāfiju Daugavpils reģionālas slimnīcas infekciju nodaļā, kurp pacientam jāatbrauc, neapdraudot ar infekciju apkārtējos – vai ar savu mašīnu, vai ar slimnīcas speciālu transportu, kuru pasūta ģimenes ārsts. Kritiskā stāvokļa pasliktināšanas gadījumā ģimenes ārsts pieņem lēmumu par hospitalizāciju ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta palīdzību. Līdz ar to Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas ieskatā Covid-19 pacientiem nav problēmu ar primāras veselības aprūpes nodrošināšanu,” norādīja asociācijā.

Tāpat Ģimenes ārstu asociācijā atzīmēja, ka iemesli tik augstai pacientu mirstībai gan Daugavpils reģionālajā slimnīcā, gan citas slimnīcās ir zems vakcinācijas temps, kā arī fakts, ka šī infekcija ir ļoti bīstama un nav specifisku zāļu, kas iedarbojas uz infekcijas izraisītāju.

Daugavpils reģionālajā slimnīcā vakcināciju pret Covid-19 aizvien nav uzsākuši aptuveni 300 darbinieki. Ja tuvāko dienu laikā šie darbinieki vakcināciju vēl neuzsāks, tad tiks atstādināti no darba. Rēķinoties ar to, būs stipri ierobežots slimnīcas poliklīnikas darbs.

KONTEKSTS:

Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri.

Bet pēc 15.novembra, kad beigsies nepilnu mēnesi ilgušais tā sauktais "lokdauns", iedzīvotāji ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu pakalpojumus varēs saņemt "zaļajā režīmā". Savukārt personām bez Covid-19 sertifikāta jārēķinās ar to, ka viņiem būs pieejams vien pakalpojumu minimums.

Vienlaikus Latvija sasniedza augstāko mirstību ar diagnosticētu Covid-19 starp Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, apsteidzot Rumāniju un Bulgāriju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt