Sadaļas Sadaļas

Daugavpils reģionālajā slimnīcā Covid-19 dēļ izsludina iekšējo ārkārtējo situāciju

Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, Daugavpils reģionālā slimnīca no septembra ieviesusi iekšējo ārkārtējo situāciju. Slimnīcā tiek veidotas jaunas gultasvietas Covid-19 slimniekiem, tāpat ieviesti stingrāki iekšējie drošības noteikumi un ierobežotas pacientu apmeklēšanas iespējas.

Daugavpils reģionālajā slimnīcā izsludināta iekšējā ārkārtējā situācijaSilvija Smagare

Daugavpils reģionālā slimnīca ir viena no septiņām slimnīcām, kur ārstē ar Covid-19 saslimušos. Slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs norādīja, ka ar katru nedēļu arvien biežāk ved Covid-19 slimniekus.

Viņš norādīja: "Ar 1. septembri, redzot šo situāciju, mēs slimnīcā izsludinājām iekšējo ārkārtējo situāciju. Ierobežojām pacientu apmeklēšanu, sākām atgriezties pie vecajiem algoritmiem, pie skarbākiem iekšējiem ierobežojumiem attiecībā uz testēšanu, diferencēšanu. Kaut kā atgriežamies pie kara apstākļiem. Katru nedēļu mēs papildu 20 gultasvietas atveram, pēdējo triju nedēļu laikā mēs atvērām jau 60 gultasvietas. Tagad tās jau ir 100, plus 15 intensīvās terapijas gultas un 8 reanimācijas gultas. Kopā tātad 123 gultas vietas Covid-19 slimniekiem."

Gatavojas grūtībām vīrusa agresīvās dabas dēļ

Pirmdien, 6. septembrī, slimnīcā ārstējās 81 Covid-19 pacients, no kuriem desmit ir smagā stāvoklī. Pārsvarā ar Covid-19 saslimušie Daugavpils reģionālajā slimnīcā nonāk no apkaimes, skaidroja Semjonovs: "Pārsvarā pacienti no robežas starp Vidzemi un Latgali – no Madonas, Balviem, Līvāniem, Aizkraukles, bet pamazām slimība sāk tuvoties jau lielajām pilsētām."

Tas ir bīstamākais – ja slimība aptvers lielās reģiona pilsētas, pacientu skaits daudzkārt pieaugs, pēc pieredzes secināja Semjonovs, jau laikus to paredzot un gatavojoties šai situācijai.

"Mēs gatavojamies jau kopš vasaras perioda, kad mēs palikām kā viena no piecām pamata slimnīcām, kas nodrošināja to slimnieku izolāciju, diferencēšanu un arī ārstēšanu. Tad prognozēja slimnieku pieaugumu uz septembri, oktobri, bet diemžēl realitāte apsteidza šīs prognozes. Pašlaik notiek ļoti intensīva, ātra, agresīva slimības izplatīšanās. Jaunais paveids ļoti agresīvi izplatās un ir ļoti lipīgs," sacīja slimnīcas vadītājs.

Ierobežo pacientu apmeklējumus

Drošības nolūkos pacientu apmeklēšana slimnīcā ir aizliegta, līdz ar to izmaiņas ir arī pārtikas pienesumu nodošanas kārtībā. Apmeklētāji šo situāciju izprot.

"Noteikumi ir jāievēro, ko lai dara! Tā ir gan pacientu, gan apmeklētāju aizsardzība..." sacīja kāda apmeklētāja.

Cita apmeklētāja norādīja: "Nav ko dauzīties pa slimnīcu visiem pēc kārtas, es to vērtēju kā pilnīgi normālu sistēmu. Vieglāk ir atnest un nodot māsiņām paciņas un neiet pie akūtiem slimniekiem palātās iekšā, un neienest nekādas citas slimības, un nesaslimt pašiem."

Tomēr situācija ar saslimstību un slimnīcas noslogotību, neraugoties uz virkni drošības pasākumu, pieaugs, ar to ir jārēķinās, uzsvēra Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs.

"Bērni aizgāja uz skolu, protams, viņi īpaši izteikti neslimos, bet palīdzēs tai infekcijai izplatīties. Un mēs vēl arī gatavojamies tam, ka atgriezīsies ierastās rudens infekcijas. Gatavojamies, cik varam. Mūsu pašreiz esošais potenciāls pagaidām vēl ļauj mierīgi strādāt ierastajā režīmā, pielāgoties. Viss būs atkarīgs no tā, cik intensīvi šī infekcija sāks izplatīties Daugavpilī. Tas būs noteicošais faktors, kas parādīs, vai varēsim izturēt vai ne. Mūsu pamata uzdevums, lai šī 12-stāvu ēka, kas ir daudzprofilu slimnīca, varētu, neskatoties ne uz ko, nepārtraukti nodrošināt gan neatliekamo medicīnisko palīdzību, gan arī plānveida pakalpojumu sniegšanu," viņš teica.

Covid-19 pacienti vai sasirgušie ar aizdomām par to Daugavpils slimnīcā tālāk par pirmā stāva uzņemšanas nodaļu netiek – tas viss, lai maksimāli slimnīcas vidi darītu no infekcijas tīrāku un drošāku.

Lai atvieglotu slimnīcu darbu, no šodienas Vidzemes slimnīcā un Rēzeknes slimnīcā atvērtas nodaļas Covid-19 slimnieku ārstēšanai.

KONTEKSTS:

Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.

Arī šovasar Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem. Cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātu pulcēšanās ierobežojumu nav, tomēr arī privātos pasākumos jāuzrauga, vai visiem tie ir. Sertifikāta turētāji kafejnīcās un krogos drīkst sēdēt iekšā. Ēstuvju terasēm atcelts darbalaika ierobežojums, bet veikalos vienlaikus drīkst būt vairāk cilvēku. Cilvēki ar Covid-19 sertifikātu kolektīvos drīkst nevilkt masku, bet iedzīvotājiem bez tā maska jāvelk.

Iepriekš bija iecerēts, ka laikā, kad saslimstības rādītājs pārsniegs 120 gadījumu atzīmi, ierobežojumus nāksies pastiprināt, tomēr valdība lēma to nedarīt, nosakot, ka līdz nākamajam lēmumam spēkā ir līdzšinējie ierobežojumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt