Iepriekš Veselības inspekcija publicēta informāciju par aizliegumu vai ieteikšanu nepeldēties vairākās pludmalēs jūrā. Šis ir viens no retajiem gadiem, kad ūdens piesārņojums konstatēts tik agri, secina Veselības inspekcijā.
Porohovkas ezers ir neliela ūdenskrātuve Daugavpils Ķīmiķu mikrorajonā, stāsta pilsētas Komunālās saimniecības pārvaldes Tehniskās nodaļas direktors Teodors Binders.
Iepriekš nekas par problēmām ūdenstilpnē neliecināja, taču šobrīd tieši te atklāta baktērija, kuras dēļ šajā ezerā nav ieteicams peldēties. “Mēs veicām ūdens pārbaudes Daugavpils 12 ezeros. Tikai Porohovkas ezerā ir konstatēts paaugstināts bioloģiskais piesārņojums - zarnu enterokoka daudzums ūdenstilpnē pārsniedza pieļaujamo normu. Taču tas nav aizliegums, tikai ieteikums šajā ezerā nepeldēties,” norāda pārvaldes vides speciāliste Tatjana Livčāne.
Kā stāsta vietējie mikrorajona iedzīvotāji, jau vairāk nekā nedēļu šajā ezerā neviens arī nepeldas. Vizuāli ezers izskatās izsīcis, un, izņemot putnus, nevienam tas peldēt interesi neraisa.
Visticamāk, tieši putni un siltais laiks arī ir baktēriju savairošanās iemesls šajā ezerā. “Porohovkas ezera apkaimē nav tādu objektu, uzņēmumu vai operatoru, kas varētu piesārņotus notekūdeņus novadīt. Iespējams, šī baktērija ir dabiskas izcelsmes, tie varētu būt suņi, putni, kas peld ezerā, un karstais laiks, kas to visu baktēriju vairošanos sekmē,” skaidro Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes direktore Iveta Lobanoka.
Šis gads ar baktēriju savairošanos ūdenstilpnēs ir īpašs tieši siltā laika dēļ, to apliecina Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece: “Ātri iestājās silts laiks, tas turējās konstanti mēnesi. Parasti šādi ierobežojumi parādās jūlijā un augustā, šogad jau jūnija sākumā. Tas nav Latvijā raksturīgi. To es saistu ar šo straujo vasaru šogad.”
Pirmie ieteikumi vai aizliegumi peldēties šogad bija fiksēti jūrā. Ieteikumi nepeldēties pastāv vēl daudzviet Latvijā, un katram pašam jāizvērtē sekas, ko šāda pelde var izraisīt. Tāpēc
iedzīvotājus mudina ielūkoties Veselības inspekcijas vai savu pašvaldību mājaslapās un uzzināt par peldvietu ūdens kvalitāti.
“Ja cilvēki peldēšanas aizlieguma vietās peldas, norij ūdeni vai ūdens nokļūs acīs, ausīs, degunā vai brūcēs uz ķermeņa, tad var rasties problēmas, iekaisīgi procesi, var būt vēderdarbības traucējumi. Bet gadījumos, kad ir tikai ieteikums nepeldēties, tad tas vairāk var skart jūtīgus cilvēkus, zīdaiņus, cilvēkus ar smagām hroniskām saslimšanām, uz kuriem var atsaukties piesārņojums un attiecīgi var parādīties līdzīgi simptomi,” stāsta Muceniece.
Tikmēr ūdensiemītnieku – zivju – dzīvi esošie laika apstākļi īpaši neietekmē. Pašvaldības arī šajā laikā, kā stāsta Daugavpils Komunālās saimniecības pārvaldes pārstāvis Teodors Binders, turpina papildināt savas ūdenskrātuves ar zivju mazuļiem.
“20 grādi ūdenstilpnē ir normāli, nekādu zivju slāpšanu mēs neprognozējam. Vēl pagājušajā nedēļā mēs ielaidām līdaku zivju mazuļus vairākos pilsētas ezeros: Lielajā Stropu ezerā - 25 tūkstošus, Šūņu ezerā - 7400. Ceram, ka nākotnē makšķerniekiem būs ko darīt pēc dažiem gadiem un šis klimats neietekmēs zivju mazuļu izdzīvošanu,” saka Binders.
No lielā Latvijas ūdenstilpņu daudzuma ir 56 oficiālās peldvietas, ko uzrauga Veselības inspekcija. Pārējās ūdenstilpnes līdzīgi kā Daugavpils Porohovkas ezers ir vietas, ko pēc savām iespējām uzrauga pašvaldības. Porohovkas ezerā nākamais ūdens paraugs tiks ņemts jūlija vidū, līdz analīžu rezultāta saņemšanai tur peldēt nav ieteicams.
