“Saskaņas” deputāts Valērijs Kononovs nomainījis Latgales partijas pārstāvi Jāni Lāčplēsi Pilsētas saimniecības komitejas priekšsēdētāja krēslā. Savukārt Mihails Lavrenovs (“Saskaņa”) turpmāk vadīs Mājokļu komiteju. Viņš šajā amatā nomainījis Igoru Prelatovu (“Mūsu partija”).
Komentējot domē izveidojušos situāciju, Lāčplēsis Latvijas radio atzina, ka koalīcijas līgums faktiski vairs nedarbojas: "Ar savu rīcību, mēģinot savas neveiksmīgās saimnieciskās darbības rezultātus novelt uz koalīcijas partneriem, nekorektām un nomelnojošām runām viņi ir izveidojuši situāciju, ka koalīcijas līgums vairāk nedarbojas. "Latgales partijas" deputāti ir gatavi turpināt darbu Daugavpils pilsētas domē un rūpēties par to, lai mūsu uzsāktās programmas tiktu realizētas.
Lai dome spētu efektīvi darboties, mēs esam gatavi uzsākt konsultācijas ar citiem politiskiem spēkiem.”
Lāčplēsis norādīja arī uz to, ka nepilna gada laikā Daugavpils ir nodzīvojusies līdz dārgākajam siltumenerģijas tarifam Latvijā. Iemesls tam esot cena, par kādu pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" iepērk gāzi saskaņā ar 2017.gada novembrī noslēgto līgumu. Kad gāzes cena bija analoga citām pašvaldībām, Daugavpilī bija viens no lētākajiem tarifiem valstī.
"Šo līgumu ar "Daugavpils siltumtīkli" akciju turētāja – Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Riharda Eigima – atļauju vai norādi noslēdza siltumapgādes uzņēmuma vadītājs. Varbūt tā ir tīša darbība, lai, paaugstinot apkures cenu, diskreditētu pašvaldības uzņēmumu un meklētu iemeslus atdot šo nozari privātajiem. Vienreiz pirms aptuveni desmit gadiem Eigims šādu līgumu jau bija noslēdzis. Man toreiz to izdevās lauzt," stāstīja Lāčplēsis.
Pārāk daudz neskaidrību un maz uzticamības ir arī sakarā ar daudzajiem projektu sadārdzinājumiem, aiz kā, pēc Lāčplēša domām, varētu slēpties atsevišķu uzņēmēju intereses. "Ja mēs skatāmies statistiku, Latvijā būvniecības cenas no 2017.gada jūnija līdz šā gada jūnijam ir pieaugušas par 4,8%, tai skaitā darba alga aptuveni 8%. Daugavpilī šis pieaugums ir aptuveni 48%, atsevišķos projektos pat 100% un vairāk. Tas jau parāda, ka šāda situācija ir ārpus jebkuras loģikas, jo tāmes sastāda sertificēti speciālisti, tāmētāji, ņemot vērā tirgus situāciju, prognozes uz tuvākajiem diviem gadiem un dara to ar rezervi. Un, ja pēkšņi izrādās, ka cena vienalga ir liekāka par 40%, 50% vai 100%, tas norāda, ka kaut kas tomēr nav normāli," uzsvēra Lāčplēsis.
Savukārt domes opozīcijas deputāts Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) atklāja, ka abu domes koalīcijā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji ir vērsušies pie opozīcijā esošās “Saskaņas” ar dažādiem piedāvājumiem par domes vadības maiņu un jaunas koalīcijas izveidi.
Elksniņš uzskata, ka pašreizējā situācijā, kad turpinās politiskie ķīviņi un daudzi projekti pilsētā netiek realizēti,
“Saskaņa” nevar iet koalīcijā ne ar vienu no minētajiem politiskajiem spēkiem.
"”Saskaņa” piekritusi uzņemties atbildību par siltumenerģijas tarifa samazināšanu, par jaunas katlumājas būvniecības projekta realizāciju pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" TEC3 - glābt to, kas vēl ir saglābjams no "izsistajiem" pieciem miljoniem eiro Eiropas finansējuma, turpināt pagalmu labiekārtošanas programmu un realizēt dzīvojamās mājas Gaismas ielā 7 atjaunošanas projektu. Tādēļ divi mūsu kolēģi uzņēmās Pilsētas saimniecības un Mājokļu komitejas vadību domē," norāda Elksniņš.
Opozīcijas deputāts uzskata, ka pašvaldības bezdarbības rezultātā siltumenerģija tarifs Daugavpilī gada griezumā no 48 eiro par magavatstundu (Mwh) ir pieaudzis līdz 63 eiro. Ir apdraudēta jaunās katlumājas būvniecības projekta realizācija TEC3 teritorijā un piecu miljonu eiro līdzfinansējuma saņemšana no Kohēzijas fonda. Kā rezultātā "Daugavpils siltumtīkli" faktiski virzās pretī privatizācijai un viņa vadītā politiskā spēka pienākums ir to nepieļaut.
"No 2007. līdz 2014.gadam "Daugavpils siltumtīklos" tika noslēgti seši līgumi ar privātajiem siltumenerģijas piegādātājiem, daudzi no kuriem darbojas elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) koģenerācijas shēmu ietvaros un patlaban piegādā pilsētai vairāk nekā 52% siltumenerģijas. Jo augstāks ir siltumenerģijas tarifs, jo lielāka ir maksa privātajiem par šo piegādāto siltumu. Valsts kontrole, kura sniedza savu atzinumu vēl 2016.gada decembrī, norādīja, ka ilgtermiņā minēto privāto uzņēmumu esamība, neattīstot savas jaudas, pilsētu novedīs pie milzīgām problēmām ar tarifu, kuras mēs šobrīd arī redzam," norādīja Elksniņš.
Viņaprāt, nerealizēt jaunās katlumājas būvniecības TEC3 projektu nozīmē absolūti pakārtot siltumenerģijas iegādi un ražošanu no privātajiem komersantiem, ar kuriem iepriekšējās politiskās varas saslēdza līgumus.
Uz Latvijas Radio vairākkārtējiem mēģinājumiem sazināties, Daugavpils domes priekšsēdētājs Rihards Eigims neatbildēja. Pašvaldības mājaslapā izvietotā informācija liecina, ka, komentējot vadības maiņu domes Pilsētas saimniecības komitejā, Eigims norādījis, ka svarīgākais šobrīd esot nevis apmierināt personiskās un politiskās ambīcijas, bet visiem kopā strādāt pilsētas un pilsētnieku labā. Domes darbībai esot jābalstās uz plašu koalīciju, kur ikvienam deputātam būtu iespēja produktīvi strādāt tieši tajā jomā, kurā viņš ir profesionālis.
KONTEKSTS:
2017.gadā pēc pašvaldību vēlēšanām partija “Saskaņai” izveidoja koalīciju ar “Mūsu partiju”, atstājot opozīcijā ilggadējo pilsētas mēru Jāni Lāčplēsi. Tomēr jau drīz koalīcijas partneru vidū sākās nesaskaņas, un pēc Andreja Elksniņa ("Saskaņa") paziņojuma, ka viņš Rihardam Eigimam ("Mūsu partija") vairs neuzticas, trīs “Mūsu partijas” frakcijas deputāti un Lāčplēša pārstāvētā Latgales partija vienojās par jaunas koalīcijas veidošanu un Elksniņa gāšanu no amata.
Septembrī Daugavpils ārkārtas sēdē skaļu saucienu un svilpienu pavadībā Elksniņš tika atbrīvots no domes priekšsēdētāja amata. Šādu lēmumu atbalstīja visi seši Latgales partija deputāti, ka arī trīs deputāti no "Mūsu partija" saraksta. Par domes jauno vadītāju kļuva Eigims.
