Daugavpilī grupu dzīvokļi personām ar garīga rakstura traucējumiem izveidoti jau 2006. gadā, un pašlaik lielākā daļa to iemītnieku iesaistīti deinstitucionalizācijas projektā.
Katrā istabiņā gulta, dīvāns un skapis, kā arī vieta, kur izvietot personīgās mantas, lai justos kā mājās. To, rādot grupu dzīvokļus, stāsta Daugavpils Sociālā dienesta darbinieces. Daugavpilī 16 grupu dzīvokļiem telpas pielāgotas jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un pašlaik daļa Daugavpils un Kalupes pansionātu bijušo iedzīvotāju tur uzturas tieši deinstitucionalizācijas projekta gaitā.
“No sākuma klienti ir ļoti kautrīgi, viņi neuzticas nevienam. Bet, ejot laikam, viņi saprot, ka sociālajam darbiniekam var uzticēties, ka ir cilvēki, kuri viņus vienmēr atbalstīs,” stāsta Daugavpils Sociālā dienesta grupu dzīvokļu vadītāja Daina Umbraško.
Uzticība, labāka pašsajūta un spēja pašiem parūpēties par sevi – galvenie iemesli, kāpēc dzīvi grupu dzīvokļos paši iemītnieki un sociālie darbinieki vērtē labāk par ikdienu sociālajās institūcijās.
“Pagatavot ēst, godīgi teikšu, mācos no nulles. Plāni sagriezt kaut ko man vēl palīdz, pašai nesanāk vēl tik skaisti un ātri. Manam labākajam draugam paveicās, viņš atrada darbu – strādāja šeit par sētnieku divus gadus,” stāsta grupu dzīvokļa iedzīvotāja Ludmila.
Pašlaik Latgalē grupu dzīvokļos Daugavpilī un Balvu novadā dzīvo 12 personas. Tomēr pieprasījums pēc pakalpojuma ir krietni lielāks. Turklāt finanšu trūkuma dēļ, piemēram, Aglonas, Riebiņu un Dagdas pašvaldības ir atteikušās no projektiem, kas paredzēja infrastruktūras uzlabošanu un pielāgošanu grupu dzīvokļu prasībām.
“Ir tāda tendence, ka mums zvana arī no citām pašvaldībām, ļoti, ļoti lūdz, lai mēs piešķiram šo pakalpojumu viņu cilvēkiem,” atklāj Daugavpils Sociālā dienesta speciāliste deinstitucionalizācijas procesa īstenošanā Elita Kuzmina.
Latgales plānā jau ir bijuši arī trīs grozījumi, lai pašvaldības mainītu grupu dzīvokļu atrašanās vietu. Daugavpilī no sākotnējās ieceres izveidot papildu grupu dzīvokļus 12 personām mikrorajonā “Križi” atteicās iedzīvotāju iebildumu un augsto tehnisko prasību dēļ.
“Runājot par Križu mikrorajonu – tur ir jājautā vairāk politiķiem, vairāk domes atbildīgajām personām. Bet, pēc manā rīcībā esošās informācijas, tur nebija iespējams veikt šos tehniskos risinājumus sanitārajām telpām un iekļūšanai personām dzīvokļos kā tādos,” saka Kuzmina.
“Mēs esam vairākas reizes komunicējuši gan ar Labklājības ministriju, gan ar Eiropas Sociālo lietu komisiju, lai izvērtētu, cik lielā mērā finansējums, ko iedod valstij, ir paredzēts cilvēkam, lai viņam palīdzētu atgriezties, socializēties normālajā, reālajā vidē,” saka Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.
Tagad grupu dzīvokļus paredzēts izveidot Daugavpils pilsētas pansionāta teritorijā. Latgales plānošanas reģionā uzsver, ka satraukumam nav pamata: tie iedzīvotāji, kuru pašvaldībās grupu dzīvokļi netiks izveidoti, varēs tos izmantot blakus pilsētās. Pēc reģionālās reformas, piemēram, Aglona un Dagda atradīsies Krāslavas paspārnē, kur grupu dzīvokļi būs.
