Patlaban Daugavpils novadā ir piecas vidusskolas un tikai viena no tām - Vaboles vidusskola - neatbilst vidusskolām izvirzītajām prasībām.
“Mums no piecām vidusskolām viena “izkrīt ārā” pēc audzēkņu skaita. Tā ir Vaboles vidusskola, kas ir praktiski labākā. Pārējās vidusskolas pie pašreizējiem nosacījumiem ir paliekošas. Vērtējot ieguvumus un zaudējumus, ja mēs Vaboles vidusskolu aizvērtu, varbūt pašvaldībai būtu izdevīgāk piemaksāt par štata vienībām vidusskolas posmā, lai vidusskola turpinātu eksistēt,” skaidro Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins.
Pēc mācību līmeņa un rezultātiem ar šo skolu var sacensties tikai Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs, uzskata pašvaldības vadītājs. “Var jau vērtēt, cik izmaksā katrs skolēns, bet, ja skatās uz Vaboles vidusskolu, vai var vērtēt naudas izteiksmē tos sasniegumus skolēnam, ja viņš ir pietiekami ieguvis zināšanas un simtprocentīgi aiziet uz augstskolu. Tas mūsu valstij ir ieguvums simtprocentīgs, un vai to var novērtēt ar naudu?” vaicā Kucins.
Vaboles vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Ingrīda Litiņa atklāj, ka skolā patlaban mācās mazāk par 100 skolēniem: “Skolā patlaban mācās 98 skolēni. Skolā vēl ir arī pirmskolas grupas, kur izglītojas 27 bērni vecumā no diviem līdz sešiem gadiem. Visās trīs vidusskolas klasēs mācās 23 skolēni, kas pēc vidusskolām izvirzītajiem kritērijiem ir nepietiekams skolēnu skaits.
Tieši šī skaita dēļ mēs neatbilstam prasībām.”
Litiņa norāda, ka līdz šim dažādos līmeņos ne vienu vien reizi ticis uzsvērts, ka kvantitatīvajam kritērijam, izvērtējot mācību iestāžu pastāvēšanas perspektīvas, nevajadzētu būtu vienīgajam.
“Mēs tam ļoti piekrītam, ka kvalitāte ļoti būtu jāņem vērā. Pirms kāda brīža tas tā arī bija izskanējis no ministrijas puses, ka sākumā skatīsies kvantitāti un, ja tā nav atbilstoša, pēc tam skatīsies arī kvalitāti. Patlaban šis kvalitātes rādītājs tā kā ir pazudis ministrijas līmenī,” konstatē Litiņa.
Viņasprāt, vidusskolas statusa saglabāšana mācību iestādei ir svarīga gan pagasta dzīvei, gan arī izglītojamo vecākiem.
“Noteikti dzīve pagastā, kad šeit mācās ne tikai bērni līdz 9. klasei, bet līdz 12. klasei, ļoti svarīga ir vecākiem. Svarīgi, ka bērnam no Vaboles, Kalupes, Līksnas, Nīcgales un pat Daugavpils ir iespēja iegūt izglītību tepat uz vietas, mazā mājīgā vidē, ar mazu skolēnu skaitu, kur ir iespēja strādāt gandrīz individuāli un privāti,” spriež Litiņa.
Daugavpils novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska norāda, ka pašvaldība izglītībai tērē 30% sava budžeta.
Vidusskolas posma slēgšana Vaboles vidusskolā pašvaldībai radītu papildus finansiālo slogu savstarpējos norēķinos ar citām pašvaldībām.
“Ja, piemēram, būtu tāds gadījums, ka vidusskolas posmu mēs likvidējam Vaboles vidusskolā un pieļaujam, ka visi 23 tās izglītojamie pāriet mācīties uz tuvāko mācību iestādi - Daugavpils Valsts ģimnāziju, tad gadā savstarpējos norēķinos pašvaldībai būtu jāmaksā plus 33 000 eiro. No pedagogu mērķdotācijas pilsētai aizietu vēl 38 256 eiro gadā,” rēķina Zarakovska.
Pagaidām pašvaldība Vaboles vidusskolu līdzfinansē minimāli, it sevišķi, kas attiecas uz vidusskolas posmu.
Ja ministrija nolemtu nepiešķirt finansējumu Vaboles vidusskolas vidusskolas posmam, tad skola zaudētu 38 256 eiro gadā. Plus pašvaldībai klāt nāktu savstarpējo norēķinu slogs ar citām pašvaldībām.
“Šajā skolā ir arī labas izremontētas telpas, tā ir nodrošināta arī ar visiem nepieciešamiem materiāliem. Skola aktīvi piedalās projektos. Tagad skola īsteno projektu ''Individuālā pieeja izglītojamo individuālo spēju attīstībai''. Šī projektā ietvaros skolotajiem sanāk arī papildu piemaksas par papildu darbu, jo tiek veiktas individuālas nodarbības ar skolēniem. Ir arī dažādi citi pasākumi. Tāpēc skola var sevi uzturēt labā līmenī, kas arī dod šos augstos rezultātus. Vaboles vidusskola ir labākā starp lauku vidusskolām Latvijā,” stāsta Zarakovska.
Tādējādi, likvidējot vidusskolas posmu, pašvaldība naudas ziņā varētu neko neieekonomēt, tikai iegūt papildu slogu savstarpējos norēķinos ar citām pašvaldībām.
