Sarežģītāk šādus centrus noteikt novadiem, kuros nav pilsētu. Piemēram, Daugavpils novadam ar 19 pagastiem, kas izvietojies ap valsts nozīmes pilsētu - Daugavpili, sava novada centra nav.
Bet veidot vienu centru tik liela un kultūrvēsturiski dažāda novada ietvaros nav iespējams, secinājuši novada speciālisti. Tāpēc, neraugoties uz teritoriālas attīstības plāniem, Daugavpils novads nolēmis veidot savā teritorijā piecus attīstības centrus, kur arī investēt līdzekļus un uzlabot dzīves vidi.
Ja piemēram Krāslavas, Aglonas, Dagdas vai Preiļu novadiem nav jādomā, kur izvietosies novada centrs, jo to jau nosaka pilsētu esamība, tad pavisam cita aina paveras vienā no lielākajiem Latvijas novadiem - Daugavpils novadā, skaidro domes attīstības nodaļas Plānošanas daļas vadītāja Olga Lukaševica. "Mums ir tik specifisks novads, ka pa vidu ir Daugavpils pilsēta, kam ir cita pašvaldība. (..) Ideālā gadījiumā visiem iedzīvotājiem vajadzētu būt 10 kilometru rādiusā ap pilsētu, lai viņiem būtu pieejami veselības aprūpes pakalpojumi, nodokļu maksāšanas vietas, skolas, pārtikas veikali un tā tālāk," saka Lukaševica.
Latgales plānošanas reģiona attīstības dokumentos tika iezīmēti Špoģi kā vienīgais attīstības centrs Daugavpils novadā. Taču, analizējot situāciju un ņemot vērā arī faktu, ka arī kultūrvēsturiski novada viena daļa atrodas Latgalē, bet otrpus Daugavas jau plešas Sēlijā, šis variants ir pārāk neizdevīgs visa novada iedzīvotājiem, skaidro Lukaševica.
"Ģeogrāfiski, skatoties uz mūsu novadu - ir gan lieli dabiski šķēršļi, piemēram, meža masīvi, Daugava, citas lielas upes - arī ir noteicoši, kas rada nosacījumus, lai radītu tos piecus centrus, kas būtu Daugavpils novadā," sacīja Lukaševica.
Kalupe noteikta kā viens no novada centriem. Kartē tas ir punkts, līdzīgi kā Špoģi, Krauja, Svente un Silene, kas atrodas līdzīgos attālumos viens no otra un vienmērīgi kā centrs pieejams apkaimes pagastu iedzīvotājiem. Šis modelis ļauj šos centrus attīstīt, pretējā gadījumā novads paliktu bez attīstības, saka domes izpilddirektore Vanda Kezika.
Katram centram savas vajadzības, visiem aktuāli ceļi. Taču, piemēram, Kalupē aktuāls ir gan kultūras nama, gan kapličas jautājums, taču prioritāte - ēka, kas nodrošina svarīgākos pakalpojumus iedzīvotājiem, izrāda Kalupes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Ūbele. "Mums ir savs ģimenes ārsts, savs zobārsts, taču ģimenes praksi var slēgt, jo tā nav pieejama invalīdiem. (..) Ēkas problēma ir tāda, ka tajā ir sēnīte, mitrums," problēmas iezīmē Ūbele.
Visam naudas budžetā nepietiks, tāpēc attīstības centriem jāizvēlas prioritārās lietas, kur jāinvestē. Turklāt tā, lai ieguvējs ir iedzīvotājs - pakalpojumu saņēmējs. Piemēram, Špoģu attīstības centrā jau izveidots vienotais klientu apkalpošanas centrs, kas veidots ar domu atvieglot lauku cilvēku pieejamību valsts iestādēm, piemēram, Lauku atbalsta centram vai Valsts ieņēmumu dienestam.
Galvenais - lietderīgi apsaimniekot esošos un arī piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus šo centru attīstībai, skaidro speciālisti, rēķinoties ar to, ka ar laiku tas pats Daugavpils novads teritoriāli un pagastu skaita ziņā arī varētu nebūt tik daudzskailīgs, jo lauki paliek tukšāki.
Jau stāstīts, ka tieši šajā novadā pērn izmirušo cilvēku skaits bija teju 800. Tas ir mērāms viena neliela pagasta mērogos. Nav izslēgts, ka 19 pagastu vietā būs tieši pieci, kas koncentrēsies ap šiem izveidotajiem attīstības centriem.
