Dienas ziņas

Saulaines skolā godina sieru

Dienas ziņas

Latvijas eksprezidente par sieviešu lomu demokrātijā

Slutišķos attīstīs tūrismu un uzņēmējdarbību

Daugavpils novada Slutišķos attīsta lauku tūrismu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Slutišķu sādža pie Daugavas lokiem par vecticībnieku apmešanās vietu kļuva pirms teju diviem gadsimtiem un šodien ir Latvijā vienīgais etnogrāfiskais muzejs – veltīts tieši vecticībnieku kultūrai.

Šo laiku Slutišķos dēvē par otro atmodu: līdztekus atjaunotajai dzīvojamajai māju un darbarīku kolekcijai turpmāk vēl vienā pašvaldības īpašumā būs izveidota garīgās un sadzīves kultūras ekspozīcija. Par to un citām projekta “Rīteiropas vērtības” aktivitātēm, iedzīvotājus seminārā informēja Daugavpils novada Kultūras pārvalde.

“Ieguldījumi tiks veikti arī Markovas pilskalnā, kur būs atjaunotas kāpnītes, informatīvie uzraksti, dažādas platformas,  un pavisam jauns infrastruktūras objekts - tas ir apmeklētāju centrs, kas mums līdz šim nav bijis,” sacīja Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne.

Projektu 500 000 eiro apmērā finansē Eiropas Savienībā, un tas noslēgsies pēc diviem gadiem. Turpmāk sādžā plānots attīstīt arī uzņēmējdarbību un citas nozares. Pērn divus īpašumus no privātīpašniekiem pārpirka Latgales keramiķi ar ieceri veidot darbnīcu un Daugavpils vecticībnieku draudze.

“Mēs ne pārāk labi izturētos, ja tūristi dotos iekšā, piemēram, dievnamā. Mums tas ir nepieņemami. Bet tas, kas notiek sabiedriskā kultūras vietā, par to mēs esam tikai par.

Lai tomēr arī pārējā daļa Latvijas gūtu priekšstatu, ka Latgale ir ļoti daudzveidīgs reģions,” pauda Daugavpils Vecforštates vecticībnieku draudzes priekšsēdētājs Vladimirs Čuprovs.

Tiekoties seminārā, Slutišķu attīstībā mudināti iesaistīties arī vietējie iedzīvotāji. Kopumā sādžā ir 10 mājas, lielākā daļa no tām pieder privātīpašniekiem, kas pārsvarā šeit uzturas vasarā. Ar savu līdzdalību un kādas meistarklases vai pakalpojuma izveidi viņi varētu pat gūt peļņu. “Mums pietrūkst gan naktsmītņu, gan arī ēdināšanas vietu šajā teritorijā. Tāpēc mēs katru brīdi skatāmies uz sādžas iedzīvotājiem kā uz saviem iespējamiem partneriem,” atzīmē Mukāne.

“Mūsu vecmāmiņas izstāstīja par to, kā iepriekš cepa kartupeļu guļbešnīkus, skābētu kāpostu zupu krāsnī vārīja, (..) piemēram, kā Igaunijā Pričudjē, kur audzē dārzeņus, pārdod tos, organizē mazus tirdziņus. Nesakām, ka to konkrēti varēs darīt tikai vecticībnieki, arī latgalieši, visi kopā,” norādīja Latvijas vecticībnieku-uzņēmēju ģildes pārstāve Vasiļisa Pudovkina.

Attīstot Slutišķu ciema tūrisma piedāvājumu, par vecticībnieku kultūru varētu vēstīt arī citi Daugavpils novada ciemi. Jau šobrīd novadā tiek veidota vecticībnieku kultūras biedrība un rit plaša Nīcgales pagastā zudušās vecticībnieku Jaunās sādžas izpēte.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti