Kopš 2009. gada, kad Daugavpils novadā tika izveidotas piecas bāriņtiesas, iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies par aptuveni 7 000. Daugavpils novada domes speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Natālija Pēterāne uzskata, ka, neskatoties uz bāriņtiesu skaita samazināšanos, tās tomēr spēs tik galā ar saviem pienākumiem un pakalpojums nezaudēs kvalitāti.
"Svarīgi ir, lai bāriņtiesa būtu sasniedzama ikvienam, kuram ir šī vajadzība. Tādēļ, plānojot šo reformu, vērā tiek ņemts tas aspekts, lai katrā pagastā būtu nodrošināta bāriņtiesas pieņemšana. Ja bērnam ir kāda vajadzība, viņš var atnākt uz pagastu un pastāstīt par savu problēmu, lai bāriņtiesa būtu sasniedzama. Domājam gan par atbilstošiem cilvēkiem, kuri varētu pildīt šos amata pienākumus, kam ir šī profesionālā pieredze, gan arī par to, lai varētu kvalitatīvi nodrošināt šo pakalpojumu, lai tas būtu ērti sasniedzams iedzīvotājiem,” skaidro Pēterāne.
Ja līdz šim katrā pagastā bija bāriņtiesas loceklis, tad tagad plānots, ka viens cilvēks atkarībā no iedzīvotāju skaita apkalpos divus vai trīs pagastus.
“Viena bāriņtiesa tiks veidota Daugavas labajā krasā, otra – Daugavas kreisajā krastā. Kreisajā krastā tiks aptverti deviņi pagasti, labajā krastā - desmit. Kopumā iedzīvotāju skaits novadā ir pietiekami liels - 22 632, arī attālumi starp iedzīvotājiem ir pietiekami lieli. Ja pilsētā šī lielo attālumu problēma nepastāv, tad mums, lai nodrošinātu pakalpojumu, ir stipri vien jāpiedomā un jābūt arī atbalstam, kuru arī līdz šim nodrošināja novada pašvaldība. Ir jānodrošina ar transportu bāriņtiesas locekļi, jo, ja ienāk zvans, jāizbrauc ir nekavējoties,” saka Pēterāne.
Bāriņtiesu darbībai nepieciešamo telpu sagatavošanai Daugavpils novada dome no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Višķu pagasta pārvaldei piešķirs 6000 eiro, bet Skrudalienas pagasta pārvaldei – 4000 eiro.
Višķu bāriņtiesas priekšsēdētāja Regīna Kudiņa atzīst, ka pašreizējā situācijā bāriņtiesu darbinieki varēja labi izsekot esošajai situācijai. Viņa nav pārliecināta, vai pēc reorganizācijas, kad uz diviem pagastiem paliks viens cilvēks un krasi pieaugs darba teritoriālais apjoms, bāriņtiesas darbinieki varēs reaģēt uz dažādām situācijām tikpat operatīvi.
“Piemēram, ja es naktī saņēmu informāciju vai vakarā kāds piezvanīja, kāds kaimiņš vai “labvēlis”, es zinu savus cilvēkus un teritorijas, zinu, kur aizbraukt, un naktī es braucu, nevienam tas nav noslēpums, drošsirdīgi līdz noteiktam laikam. Bet kā būs tad, ja man piezvanīs un būs jābrauc līdz pašai pierobežai, kur sākas Jersikas pagasts, man grūti pateikt,” tā Regīna Kudiņa.
Valsts kontrole skatās, lai būtu ekonomija, lai ietaupītu līdzekļus, bet, vai šāda rīcība nepavērsīsies pret cilvēkiem kaut kādā veidā, pret bērnu interesēm, bāriņtiesas vadītājai bija grūti pateikt, jo nelabvēlīgo ģimeņu skaits diemžēl nesamazinās.
“Mums pārmet, ka mēs ilgi strādājam ar to ģimeni, nepieņemam galīgo lēmumu, bet tas lēmums, ko pieņem bāriņtiesa, taču ir ļoti būtisks. Piemēram, lēmums pārtraukt aizgādības tiesības, tas ir, vecākiem atņemt bērnus vai bērnam – vecākus, kas cilvēkiem maina visu atlikušo dzīvi. Un kas būs, ja mēs palaidīsim garām kaut kādas nianses, jo katrs gadījums jau ir individuāls, un mēs nevaram strādāt pēc vienas šnites. Katru cilvēku mēs iepazīstam, iepazīstam apstākļus, cik labi mēs varam. Bet, ja man būs jāpieņem lēmums par cilvēku, kuru esmu redzējusi vienu reizi, par kuru informācijas nav... Katrā ziņā jebkurš lēmums ir subjektīvs, lai arī strādājam pēc likuma pantiem, domāju, ka pluss tas iedzīvotājiem un bērniem nebūs.”
Līdzīga situācija ir arī Rēzeknes novadā, kur līdzšinējo piecu - Maltas, Kaunatas bāriņtiesu, Vērēmu, Ozolaines un Gaigalavas bāriņtiesu vietā tiks izveidotas divas – Maltas un Dricānu bāriņtiesas.
