Daugavpils novada Līksnas pagasta “Vecozolu” mājas pagrabā joprojām stāv ūdens, saimnieks jau laikus dārzeņus novietojis drošā vietā, tomēr krietna daļa zemnieku saimniecības lauku ir krietni cietusi. Lielā platībā ziemāji būs jāpārsēj, bet cits tīrums ir klāts akmeņiem no blakus esošā ceļa. "Vecozolu" i`pašnieks Vitolds Paukšts spriež: "Maija beigās ceru, ka varēs sēt, tagad vajadzēs kultivēt, bet vispirms jau tie akmeņi ir jānovāc, virsū jau nesēsi. Te mani linu lauki. Tur ziemāji, arī nezinu, kas tur būs..."
Daugavpils novada zemnieki ir nobažījušies ne vien par iekavējušos sēju, bet arī par to, ka plūdu dēļ viņiem var nākties kavēt dokumentu iesniegšanas termiņu, lai saņemtu platībmaksājumus.
"LAD ir jāiesniedz platībmaksājumi līdz 15. maijam, bet zemnieks īsti nevar šobrīd aprēķināt, cik lielas platības viņam būs jāpārsēj, ja iet runa par ziemājiem, kāda kultūra tur būs un ko tur uz tiem arumiem var sēt, jo veģetācijas periods ir tāds, kāds viņš ir," saka Guntars Melnis, LLKC Daugavpils nodaļas vadītājs.
Jau nākošās nedēļas vidū, kad noslēgsies pirmā plūdos cietušo saimniecību apsekošana, varētu sākties pabalstu izmaksa iedzīvotājiem, norāda Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektore Vanda Keizika: "Ņemot vērā, ka tas ir pabalsts, tad viņiem tiesības saņemt pabalstu tikai tiem, kas ir deklarēti Daugavpils novada teritorijā un kuri deklarēti līdz 15.aprīlim, līdz plūdu sākšanai." Stipri cietušām saimniecībām pašvaldības pabalsta apmērs paredzēts pat tūkstoš latu apmērā.
Daugavpils novada Līksnas pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Ozoliņa: "Plūdi jau arī gads no gad atšķiras, ir tā, ka ūdens nāk un aiziet un sējumi atbrīvojas, bet šogad ir īpaši, teiksim, nežēlīgi tā daba izrīkojusies."
Daugavpils novadā kopā plūdu stihijā cietuši lauku ceļi un vairāk nekā 5 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes. Vēl vismaz 400 hektāru joprojām ir zem ūdens, tādēļ plūdu radīto seku apmērs vēl tiek precizēts.
