Arī paši laukos dzīvojošie atzīst, ka lauki lēnām izmirst, tukšu māju ir arvien vairāk, un šo sajūtu vairo arī tas, ka joprojām darba meklējumu dēļ daudzi spiesti pamest laukus, lai pārceltos uz dzīvi pilsētās vai citās Eiropas valstīs.
Dagdas novada Ezerniekos, dzīvo Jānis - palicis viens pats, saimniecības nav, nav pat suņa vai kaķa, pat kaimiņu blakus mājas vairs neesot. Tāda ir tā reālā situācija laukos, ar skumjām stāsta sirmgalvis.
Dagdas novadā pērn reģistrēti teju 150 miršanas gadījumi, tas ir par 40 vairāk nekā iepriekšējā gadā, Daugavpils novadā pērn aizsaulē aizvadīti 722 iedzīvotāji. Analizējot situāciju, domes pārstāvis Arvīds Kucins saka - tas ir vesels pagasts.
Dzimsarakstu nodaļas vadītāja Valija Jurkjāne mierina, ka tikai puse no mirušajiem – 366 bijuši novada iedzīvotāji, tomēr statistika vienalga laukos nav iepriecinoša, jo iedzīvotāju skaitu samazina arī aizbraucēji, un lauki tukšojas. To apliecina arī Sventes pagasta pārvaldes vadītāja Brigita Vasiļevska, puiebilstot - ja miršanas daudzums zināms, tad migrāciju izkontrolēt ir neiespējami.
Kamēr laukos nebūs darba vietu, cerēt uz „dzīvelīgumu” laukos nevar, secina Daugavpils novada Tautsaimniecības komisijas vadītājs Aivars Raščevskis. Tāpēc arī runas, ka bēgļi vai ekonomiskā labuma meklētāji laukos varētu būt gaidīti un tiem būtu pielietojums, pagaidām, raugoties uz esošo situāciju, arī uz reālu darba roku trūkumu, tomēr tiek uztvertas ar skepsi. Jo nav, kur strādāt, uzsver Aivars Raščevskis.
Kā liecina pēdējo gadu statistika un kā norāda paši laukos dzīvojošie, lauki tukšojas, un pozitīvas cerības vairs nevieš arī tas, ka dažos novados pērn dzimis vairāk bērnu kā iepriekšējos gados, jo kopējā statistika gan uz papīra, gan reālā dzīvē ir skarbāka.
