Ar 30. novembri Kalupes aptieka ir slēgta, vēsta uz aptiekas durvīm pieliktā informācija. Tieši šajā dienā aptiekas durvis ir ciet, taču pašā aptiekā dzirdama rosība, un, kad durvis atslēdz aptiekas ilggadējā vadītāja un īpašniece Eleonora Baika, izrādās, viņa ar divām pārējām kolēģēm vāc pēdējās mantas, zāles un dokumentus, lai šo ēku pamestu.
Māja, kurā atrodas aptieka ir veca, celta pirms 65 gadiem, apstākļi darbam nebija tie labākie. Slēgt ciet aptieku Kalupē spiež ne tikai neērtības un darbinieču vēlme doties pelnītā atpūtā, bet arī ekonomiskā rocība, jo iedzīvotāju laukos kļūst mazāk, Kalupē to ir ap tūkstoti, bet nodokļi aug, aptiekā strādāja trīs cilvēki, arī apgrozījums rūk, stāsta pieredzējusī farmaceite Eleonora Baika:
“Es šajā aptiekā strādāju kopš 1974. gada, tad tā bija valsts aptieka, pēc tam pašvaldības uzņēmums un kopš 2004. gada esam individuālais komersants. Strādājām, cīnījāmies, bet tagad jau visādi jauninājumi nāk – e-receptes, zāļu verifikācija, zāļu pretviltošanas sistēma, vajag jaunus kases aparātus. Pircēji pēdējā laikā bija pensionāri un hroniskie slimnieki, kas saņēma kompensējamās zāles.”
Par to, ka cilvēkiem Kalupes aptiekas slēgšana radīs lielas neērtības, pārliecināta Daugavpils novada domes sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova:
“Jo tā ir tuvākā vieta, kur cilvēks var iegādāties medikamentus, vai tie būtu ārsta izrakstīti pēc pieņemšanas vai pats vienkāršākais validols. Grūti būs, jo cilvēkiem, kuriem ir grūti pārvietoties, būs jālūdz kaimiņiem vai radiniekiem, lai tās zāles iegādājas. Bet tas ir laiks un diezgan ilgs laiks.”
Paši kalupieši par aptiekas slēgšanu pārdzīvo, nebūs vairs iespēja nepieciešamās zāles iegādāties tuvāk mājām.
“Tās ir trakas lietas, ko mēs tagad darīsim, beigas vien ir. Esmu sirds slimnieks, bez zālēm nevaru nekur, un tagad būs jābrauc uz pilsētu. Pie visa vainīga pagasta vadība,” tā saka vietējā iedzīvotāja.
Situāciju skaidro Kalupes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Ūbele: “Diemžēl tas ir bizness, aptieka ir individuālais komersants. Tā nav pašvaldības aptieka, laikam lielās aptiekas viņus izkonkurēja un pastāvēt aptiekai ir smagi.”
Pašvaldības tomēr var sekmēt aptieku eksistenci un zāļu pieejamību laukos, tā atzīst Zāļu valsts aģentūrā.
“Šobrīd normatīvie akti paredz, ka pašvaldības var iniciēt un veicināt jaunu aptieku atvēršanu vai pārvietošanu. Šobrīd Latvijā jau darbojas trīs pašvaldību aptiekas, divas Jēkabpils novadā un viena Smiltenes novadā,” saka aģentūras pārstāve Daiga Ošiņa.
Kalupiešiem tuvākā aptieka būs Višķu pagastā Špoģos, tikai 13 kilometru attālumam liels šķērslis ir neizdevīgais sabiedriskais transports, autobuss kursē divas reizes dienā un faktiski laikā, kad aptieka vēl nav atvērta vai jau ir slēgta. Turklāt arī šai aptiekai draud līdzīgs liktenis, atzīst Daugavpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Raščevskis, kurš uzsver - pašvaldība gatava nākt palīgā aptiekai Kalupē, taču nav, kas strādā:
“Telpas mēs varētu piedāvāt, bet vajadzīgs cilvēks, kas to uzņemtos, jo vajadzīga gan licence, gan atbilstoša izglītība, lai darbotos farmācijas jomā. Pašvaldība gatava piedāvāt jaunas, izremontētas telpas, bet visa problēma cilvēkos un kadros.”
Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute telefonintervijā Latvijas Radio, saka: mazo lauku aptieku pastāvēšana un zāļu pieejamība ir valsts atbildība.
“Tie ir valsts jautājumi, kā to kompleksi risināt laukos. Faktiski mums valstī nav tādas atbalsta programmas tā saucamajām mazajām, neatkarīgajām aptiekām laukos. Tas tomēr būtu valsts uzdevums, jo slīcēju glābšana pašu slīcēju rokām arī ir līdz ierobežojumam. Ir nopietni jāpadomā, kā laukos zāļu un farmaceitiskās aprūpes pieejamību saglabāt,'' secina Ķikute.
Zāļu valsts aģentūras mājaslapā izveidotajā aptieku kartē var redzēt, ka šobrīd valstī pieejamas 763 aptiekas un 80 aptieku filiāles.
