Aleksandrs reitterapijas uzdevumus veic ar entuziasmu. Kopā ar viņu deinstitucionalizācijas projektā iesaistīti vēl 15 Daugavpils novada bērni ar funkcionāliem traucējumiem un īpašām vajadzībām, kam dota iespēja apmeklēt reitterapiju tuvāk dzīvesvietai divas nedēļas pēc kārtas. Desmit nodarbību laikā bērnu veselība un emocionālais stāvoklis manāmi uzlabojies.
"Labi, ka var trenēties, jo man tas ļoti palīdz," atzīst reitterapijas nodarbību dalībnieks Aleksandrs no Vaboles. Puiša aizbildne Ruta Strupā stāsta, ka Aleksandrs divu gadu vecumā atvests no Kalkūnu bērnunama.
"Viņš tur bija iemācījies sevi mierināt šūpojoties. Tagad šūpošanās mums tikpat kā nav, un otra lietiņa krampji. Mūs rāva sāpīgi krampji, tagad viņš saka: krampju šīs divas nedēļas nav."
Tā kā Daugavpilī un tās apkārtnē reitterapijas pakalpojumi nav pieejami, nodarbības vada zirgu sētas "Klajumi" speciālisti un asistenti no Krāslavas novada Kaplavas. Saimniecībā ir pieci sertificēti reitterapijas zirgi un 14 gadu pieredze šajā nozarē.
"Bērniem uzlabojas gan personīgā pašsajūta, gan fiziskais stāvoklis, gan emocijas. Ir gan siltums, gan šis emocionālais kontakts, un tas ir dakteris bez baltā halāta," atzīmē zirgu sētas “Klajumi” saimniece, reitterapijas speciāliste Ilze Stabulniece.
"Individuāli, ja kuram ir kādi zirdziņi pieejami, bet pakalpojuma kā tāda nē. Vecākiem tas attiecīgi izmaksā, ceļš ir tāls, arī bērniņi ir dažādi. Nevar tā vienkārši iesēsties un braukt," saka mamma jaunietim ar īpašām vajadzībām Elita Rimšāne.
Ja arī finansiāli būtu iespēja regulāri apmeklēt nodarbības, reģionos reitterapijas pakalpojumu trūkst. Saimniecību ar zirgiem nav daudz, un ne kurš katrs gatavs uzņemties vairāku gadu apmācību, lai kļūtu par sertificētu reitterapeitu.
"Reitterapijai zirgi tiek gatavoti vairākus gadus un zirgus sertificē no sešu gadu vecuma. Reitterapijas zirgiem ir jābūt emocionāli un fiziski veseliem un ļoti, ļoti arī izturīgiem, jo bieži vien uz zirga atrodas pacients ar asistentu," stāsta Stabulniece.
"Nav tā skaidrojuma, cik lielu nozīmi sniedz reitterapija. Ja sabiedrībā būtu lielāks skaidrojums no šiem speciālistiem – varbūt tas arī būtu vairāk pieprasīts un vairāk arī varbūt cilvēki saprastu un būtu uzņēmīgi, kas to veidotu," spriež Daugavpils novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova.
Deinstitucionalizācijas projektā Daugavpils novadā piecu gadu laikā paredzēts veikt vismaz 40 reitterapijas nodarbības. Ģimenes cer, ka projekta laikā un arī pēc tā iespējas apmeklēt reitterpiju kļūs plašākas.
