Daugavpilī ir divi objekti, kurus valdība noteikusi kā nojaucamus – piemineklis Sarkanās armijas strēlnieku divīzijas karavīriem un piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem. Tie arī ir galvenie strīdu iemesli starp Daugavpils pašvaldību un valsti. Vietvara mēģina vilcināt lēmuma pildīšanu, pamatojoties ar iesniegumu Satversmes tiesā un finansiālajiem jautājumiem.
"Ja valsts kaut ko uzliek papildus pašvaldībai, tad arī valstij jāparedz finansējums.
Tas, kas ir ierakstīts likumā, ka finansē pusi uz pusi – 50% pašvaldība, 50% valsts, tad, manuprāt, tas arī neatbilst likumam par pašvaldībām," stāstīja Daugavpils domes Juridiskā departamenta vadītājs Ruslans Golovans.
Domē apgalvo, ka likumu pildīs, kad saņems visas prasītās atbildes no atbildīgajām institūcijām. Arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei vēl esot jāpabeidz izvērtējums par šiem objektiem, nosakot, kura no to daļām ir saglabājama kā kultūrvēsturiska liecība.
"Lāzerskanēšanu veiks Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, un, kad tiks pabeigts viss dokumentācijas process, mēs tad pildīsim likumu," norādīja Golovans.
Daugavpilī ikdienā grūti satikt iedzīvotājus, kuri runātu latviešu valodā, taču uzrunātie ir pret pieminekļu nojaukšanu.
Daugavpiliete Klaudija sacīja: "Katru gadu 9. maijā te pulcējās veterāni. Un vienmēr viņu daudz šeit bija. Es uzskatu, ka tas nav pareizi. Kam tie traucē?"
Arī Vladimirs uzsvēra: "Mans vectēvs nomira Vācijā 1945. gadā netālu no Berlīnes, tāpēc šis piemineklis man ir svēta lieta. Tās ir atmiņas par mūsu vēsturi, par mūsu vecākiem."
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nostāja ir stingra – objekti būs jānojauc. Un tas jāizdara noteiktajā laikā – līdz 15. novembrim. Daugavpils dome nav iesniegusi visus nepieciešamos demontāžas procesa dokumentus, nav arī izsludinājusi iepirkumu par objektu nojaukšanu, norādīja ministrijā.
"Domes rīcība aizvien vairāk izskatās pēc noteiktā likuma un savu pienākumu sabotāžas un padomju okupantu aizstāvēšanas.
Nevis, lai rūpētos par to, kādā veidā mēs šajā brīdī veidojam vienotu, saliedētu sabiedrību un skaidri nostājamies pret Krievijas militāro agresiju," sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!").
Vēsturnieks Mārtiņš Kaprāns, kurš ir padziļināti pētījis situāciju Latgalē, atzīst, ka Daugavpils ir viena no krieviskākajām pilsētām Latvijā, kurā ilgstoši dzīvots Krievijas mediju vidē. Tieši tāpēc sabiedrībā, kā arī domē, ko vada "Saskaņa", ir šāda pretestība.
"Latgalē vienmēr ir bijis krietni citādāks skatījums uz Otro pasaules karu.
Un no tā arī izriet, protams, lielā mērā attieksme pret šādu pieminekļu nojaukšanu vai atstāšanu. Un arī tas, kas ir redzams pašvaldības politikā un kas ir redzams pašvaldības amatpersonu attieksmē," norādīja Kaprāns.
KONTEKSTS:
Jau ziņots, ka 13 vietvaras iesūtījušas ministrijai konkrētus plānus padomju un nacistisko režīmu slavinošo pieminekļu nojaukšanai, bet deviņas vēl ne. Kopumā 69 pieminekļi jālikvidē likumā noteiktajā termiņā – līdz 15. novembrim. Iesūtītos plānus ministrija turpmāk izvērtēs, kā arī prasīs paskaidrojumus pašvaldībām, kas tos vēl nav iesūtījušas.
