Dienas ziņas

Kalētu pagastā uzlabo vides pieejamību

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Reformā apvieno trīs lielākās reģionālās universitātes

Daugavpils, Liepājas un Lauksaimniecības universitātes paraksta vienošanos par konsorciju

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Liepājas Universitāte (LiepU) un Daugavpils Universitāte (DU), kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Zemkopības ministrija, Liepājas, Jelgavas un Daugavpils pilsētu domes  trešdien, 8. jūlijā, svinīgi parakstīja memorandu par trīs universitāšu konsorcija izveidi, informēja IZM.

ĪSUMĀ:

  • IZM iecerēta reforma paredz – universitātē jābūt 4000 studentu.
  • Lauksaimniecības, Liepājas, Daugavpils universitātēs studentu krietni mazāk.
  • Tagad trīs universitātes parakstīja memorandu par konsorcija izveidi.  
  • Konsorcijam būs vienota padome, kas lems par attīstību, finansēm, stratēģiju.  
  • Universitātēm saglabāsies autonomija, specifika un tradīcijas.
  • Ministrija apņemas izstrādāt regulējumu konsorcijam, to atbalstīs arī vietvaras.
  • Konsorcija padome jāizveido līdz 2020. gada 31. jūlijam.
  • Līdz 2021. gada martam padomei jāizstrādā stratēģija, zīmols, programmu plāns.
  • Sola domāt par attālinātajiem kursiem visām trim universitātēm.
  • Dublējošās studiju programmas, visticamāk, izzudīs.
  • Atsevišķiem docentiem darba varētu būt mazāk.
  • Diplomus katra universitāte absolventiem izsniegs savus, vismaz pagaidām.
  • Izglītības ministre pieļauj: varētu sekot dažu universitāšu juridiska apvienošanās.

Studentu skaits samazinās visā Latvijā, un īpaši to izjūt reģioni brīžos, kad lielākā daļa vidusskolu absolventu izvēlas studijas galvaspilsētā. Jaunā augstskolu reforma paredz, ka turpmāk par universitāti drīkstēs saukties vien tās augstākās mācību iestādes, kurās studē vismaz 4000 studentu. Bet Latvijas Lauksaimniecības universitātē pietrūkst vairāk nekā 1000 studentu, Daugavpils Universitātē studentu skaits ir vēl mazāks, bet Liepājas Universitātē tas nesasniedz pat tūkstoti. Tāpēc trīs lielākās reģionālās universitātes izlēmušas likt spēkus kopā un nosacīti apvienoties.

Konsorcija izveide paredz vienotu pārvaldību, tostarp vienu padomi, vienotu attīstības stratēģiju studiju un pētniecības jautājumos, risinot resursu konsolidāciju un respektējot katras universitātes priekšrocības, norādīja IZM.

Tāpat paredzēts apvienot un ieguldīt resursus doktorantūras skolās un cilvēkresursu attīstībā.

Konsolidācijas ideja nāk no Liepājas pilsētas domes, kas uzņēmusies iniciatīvu iedrošināt pārmaiņām trīs universitātes.

“Kopīga pārvaldība, saglabājot daudzus autonomijas elementus, ir šobrīd pasaulē ierasta prakse un augstākās izglītības iestādēm ļauj sasniegt labākus rezultātus ar daudz mazākiem resursiem. Apvienojot resursus, universitātes spēs pilnveidot spēcīgākos studiju virzienus, elastīgāk reaģēt uz nepieciešamajām izmaiņām gan studiju, gan pētniecības procesā,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

“Latvijas Lauksaimniecības universitātes sniegums pagājušajā gadā ir augsti novērtēts starptautiskajā universitāšu reitingā. Lai turpinātu šo valstiski nozīmīgo studiju programmu un zinātnes izaugsmi, nepieciešams pilnveidot un paplašināt savas kompetences, veidojot ciešāku sadarbību ar Daugavpils Universitāti un Liepājas Universitāti,” atzina zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

Uzsverot sadarbības ieguvumus, universitāšu vadītāji vienlaikus minēja, ka, tiecoties uz izcilību zinātnē, studijās un inovācijās, ir svarīgi saglabāt katras universitātes specifiku, tradīcijas un akadēmisko kapacitāti, nepazaudējot katras universitātes unikalitāti un tradīcijas.

Saskaņā ar memorandu konsorcija izveidei un darbības nodrošināšanai ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. jūlijam tiek izveidota vadības grupa un uzraudzības padome.

Savukārt līdz 2021. gada 26. februārim konsorcija padomei būs jāizstrādā vienota attīstības stratēģija, zīmols, konsorcija studiju programmu pārstrukturēšanas plāns, kā arī jāveic citi uzdevumi.

Sadarbības memorands paredz, ka konsorcija sekmīgai izveidei un darbībai atbildīgās ministrijas nodrošina normatīvā regulējuma izstrādi, kā arī sniedz cita veida konsultatīvu atbalstu. Tāpat atbalsta sniegšanu konsorcija izveidē apliecina arī pašvaldības.

“Zinot šī semestra pieredzi ar attālinātajām studijām, protams, mēs domāsim par attālināto studiju kursiem, kuri tad būtu vienādi visām trim universitātēm un tos realizētu visu trīs universitāšu studentiem,” atzina Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere.

Padome visām universitātēm būs kopīga, un tātad dublējošās studiju programmas, visticamāk, izzudīs.

Arī atsevišķiem docentiem darba varētu būt mazāk, jo lekcijas atsevišķos kursos lasīs paši labākie – visu trīs universitāšu studentiem uzreiz.

Tas veicinās konkurenci, cerot, ka pieaugs arī kvalitāte un studenti biežāk izvēlēsies studēt reģionos.

“Mēs esam universitātes ārpus Rīgas, un mēs jūtam, kas notiek, ja jaunieši aizbrauc uz Rīgu vai uz ārzemēm un tur arī paliek,” atzina Liepājas Universitātes rektore Dace Markus.

Daugavpils Universitātes rektore Irēna Kokina norādīja, ka viņai ir prieks, ka “universitāte un pētniecība, un nopietnas studijas nenotiks tikai vienā punktā Rīgā, bet tas būs izkliedēts pa visu valsti. Tātad arī reģionos. Un es domāju, ka mums izdosies.”

Viņa gan arī atzina - ja nebūtu reformas mērķa par 4000 studentu skaita sasniegšanu, viņasprāt, universitātes neveidotu konsorciju, “bet, ja nu tāds izaicinājums bija, tad man prieks, ka mēs nebijām pasīvi gaidītāji, ko politiķi mums izlems un kādu likteni nolems”.

Diplomus katra universitāte absolventiem izsniegs pati savus, vismaz pagaidām.

Bet ministre neizslēdz, ka, reformai uzņemot apgriezienus, varētu sekot arī atsevišķu universitāšu juridiska apvienošanās.

“Redzot, ka augstskolu reforma atspērās tieši no šīs statistikas, kāda Latvijā ir, tas noteikti uzreiz rāda, ka šāda konsorcija izveidošana var optimizēt esošo situāciju. Ja šo kapacitāti apvieno, tad panāk, ka ir lielāka jauda kā akadēmiskajam spēkam, tā studējošajiem. Un tajā pašā laikā, es ļoti ceru, ka viņi iegūst resursu uz administratīvā un dublējošo studiju programmu rēķina,” pauda Šuplinska.

KONTEKSTS:

Valdība maijā atbalstīja Augstskolu likuma grozījumu projektu, ar kuru paredzēts mainīt augstskolu iekšējo pārvaldību. Rektoru padome, vairākas augstskolu organizācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmija iebilst pret grozījumiem un uzskata tos par sasteigtiem. Izmaiņas cita starpā paredz, ka universitātē mācās 4000 studējošo, bet kritēriju nepiemēros, ja iestādei būs labi zinātniskie sasniegumi. Par reformu vēl lemj Saeimā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti