ĪSUMĀ:
- Universitāšu konsorcijā saskaras ar nepilnībām likumos.
- Universitātes varētu sadarboties attālināto studiju veidā.
- Jau izdevies vienoties par kopīgiem mērķiem studentu piesaistē un resursu koplietošanā.
- Vienošanās ir arī par jaunām starpdisciplinārām studiju programmām.
- Jau pavasara semestrī studenti varēs brīvās izvēles sadaļā apgūt citu universitāšu kursus.
- Konsorciju nodibināja, jo ir jauni standarti universitātes statusam.
Ir pagājuši teju divi mēneši, kopš Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte parakstījušas sadarbības memorandu. Iniciatīva par ciešāku sadarbību nāca no Liepājas pašvaldības un Liepājas Universitātes puses, kad kļuva zināms, ka augstskolu reformas rezultātā universitātes statuss būs tikai tām augstākās izglītības iestādēm, kurās ir vismaz 4000 studentu. Neviena no minētajām universitātēm šo kritēriju neizpilda.
"Šajā idejā, es domāju, ka ir ieinteresētas visas trīs universitātes.
Jūs jau zināt tos kvantitatīvos noteikumus, kas, protams, uzreiz negarantē kvalitāti. Bet studentu skaits pirmajā brīdī bija tas varbūt tiešām pamudinošais moments, lai mēs paskatītos, ko mēs vēl klāt varam darīt kopā," stāstīja Liepājas Universitātes rektore Dace Markus.
Līdz šim šāda veida sadarbības memoranda parakstīšana starp augstākās izglītības iestādēm Latvijā nav notikusi. Kā atzīst reģionālo universitāšu pārstāvji, līdz ar to lielākais izaicinājums šobrīd ir līdz galam nesakārtotā likumdošana.
"Tas, pie kā mēs šobrīd strādājam, ka mums ir jāizstrādā konsorcija koncepcijas projekts. Esam aizsūtījuši Izglītības un zinātnes ministrijai savu iespējamo tekstu par to, ko tas konsorcijs varētu nozīmēt. Bet mēs turpinām vēl strādāt pie šīs definīcijas un pie tā, kā tam konsorcijam vajadzētu darboties," komentēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere.
"Attālinātās studijas būtu viena no izejām, kā mēs varam kaut ko veidot kopīgi.
Taču, ja mēs atkal skatāmies normas, nekur jau īsti nav līdz galam definēts, kas ir attālināto studiju process no sākuma līdz beigām ārpus ārkārtas situācijas," norādīja Daugavpils Universitātes studiju un zinātņu prorektora pienākumu izpildītāja Maija Burima.
Tomēr pēc vairākām tikšanās reizēm universitāšu pārstāvjiem jau izdevies vienoties par kopīgiem mērķiem studentu, īpaši ārvalstu jauniešu, piesaistē, studiju un zinātnes jomas attīstībā, kā arī rast risinājumus pieejamo resursu koplietošanā.
"Esam identificējuši, kāda mums ir infrastruktūra, lai varētu to kopumā izmantot. Katra universitāte ir nodefinējusi tās jomas, kur viņa pati varbūt nav tik spēcīga, un meklē tajos otros divos partneros varbūt to, kur šī joma ir spēcīgāka," stāstīja Pilvere.
"Esam vienojušies par to, ka mums būtu kopā jāizmanto šī iespēja veidot kopējās studiju programmas, lai tās būtu starpdisciplināras," piebilda Burima.
Jau gaidāmā studiju gada pavasara semestrī Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte savā starpā apmainīsies ar C bloka jeb brīvās izvēles studiju kursiem. Tā rezultātā vienas universitātes studenti varēs apgūt arī citu konsorcijā iekļauto universitāšu studiju kursus.
KONTEKSTS:
Valdība maijā atbalstīja Augstskolu likuma grozījumu projektu, ar kuru paredzēts mainīt augstskolu iekšējo pārvaldību. Rektoru padome, vairākas augstskolu organizācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmija iebilst pret grozījumiem un uzskata tos par sasteigtiem. Izmaiņas tostarp paredz, ka universitātē mācās 4000 studējošo, bet kritēriju nepiemēros, ja iestādei būs labi zinātniskie sasniegumi. Par reformu vēl lemj Saeimā.
