Daugavpils pilsētas domes vēlēšanās pirms diviem gadiem pa četriem mandātiem ieguva gan „Saskaņa,” gan Latgales partija, tomēr mēra amatā atgriezās Latgales partijas līderis Jānis Lāčplēsis. „Saskaņas” saraksta pirmais numurs Dmitrijs Rodionovs kļuva par vienu no trim vicemēriem plašajā koalīcijā bez opozīcijas.
Taču pagājušajā rudenī par „Saskaņas” Daugavpils nodaļas vadītāju kļuva Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.
Noprotams, ka Elksniņam bijusi liela ietekme uz partijas nodaļas lēmumu aiziet opozīcijā. “Pirmkārt, domes vadītājs ir darbojies ar mērķi privatizēt Daugavpils dzīvokļu komunālo saimniecības uzņēmumu. Otrais jautājums bija par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kura pamatā novesta līdz maksātnespējai. Savukārt paši Latgales partijas biedri dibina pilsētā komerciālas, maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšanas iestādes. Mums ir jautājumi attiecībā uz siltuma nozari pilsētā, kur principā mērs atdevis visas trīs termoelektrocentrāles privātajiem komersantiem un ir acīmredzami, ka pašvaldības vadītājs ir pieļāvis noziedzīgas kļūdas, ar kurām “Saskaņa” samierināties nevar un atbalstīt viņu nevar. Kā tikko mēs uzdodam kādus jautājumus, sniedzam priekšlikumus vai mēģinām kritizēt Lāčplēsi un saucam, piemēram, viņu uz Saeimas pieprasījumu komisiju, tā automātiski Daugavpils domes pozīcija ir – ja jūs tur esat koalīcijā, tad jūs par to visu atbildāt kopā ar Lāčplēsi,” komentē Elksniņš.
Par Elksniņa lomas nozīmību liecina arī tas, ka tieši kopā ar viņu Vecrīgā Latvijas Radio sastop Daugavpils vicemēra amatu pametušo Rodionovu. Viņš gan uzsver – tas bijis vienbalsīgs lēmums, ko atbalstījis arī pats: “Mums bija pēdējā brīdī diezgan grūti sastrādāties, jo Latgales partijai ir līdzīga politika kā “Vienotībai”, un ar to bija grūti strādāt. Līdz ar to mēs pieņēmām lēmumu ar visiem deputātiem – tas bija kopējais lēmums – par to, ka mēs aizgājām no koalīcijas.”
Rodionovs gan saka, ka sākotnēji iecere veidot plašu koalīciju nebija kļūdas, jo tad bija ērti kopā strādāt. “Mēs daudz ko izdarījām – uzbūvējām ziemeļu rūpniecisko zonu, uzbūvējām Stropu trasi. Bet pēc tam bija grūtāk,” viņš piebilda.
“Bija novērojama atsevišķu “Saskaņas centra” vadošo politiķu rīcība, kas vērsta uz to, lai nodarītu sliktu, dezorganizētu pašvaldības iestāžu darbu, nevis sniegtu atbalstu. (..) Tagad ir mēģinājumi politizēt pašvaldības darbu,” saka Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija).
Pēc „Saskaņas” deputātu lēmuma visi pārējie 11 domnieki nolēmuši turpināt darbu koalīcijā. “Situāciju apspriedām un nolēmām strādāt tālāk. Nekādas izmaiņas nav paredzētas. Trešo vietnieku mēs neievēlēsim, to skaits būs mazāks, bet tāpēc pilsētas vadība nekļūs mazāk efektīva,” saka Lāčplēsis.
Arī Daugavpils vicemērs Pēteris Dzalbe apgalvo, ka lielas ietekmes uz domes darbu un tās vadības struktūru „Saskaņas” lēmumam nebūšot, jo koalīcijā joprojām ir palikuši 11 deputāti: “Tā kā “Saskaņa”, divus gadus esot koalīcijā, centās veidot arī iekšējo opozīciju, tad principā mēs vienmēr rēķinājāmies, ka jebkurā brīdī tā var uztaisīt izlēcienu un iziet ārā no koalīcijas. No savas puses varu pateikt, ka tas ir spļāviens vēlētājiem acīs, jo bija visas iespējas realizēt savas iniciatīvas.
Un šobrīd “Saskaņa” vienkārši ir parādījusi, ka tā nav gatava piedāvāt iedzīvotājiem pārmaiņas pilsētā un labāk pasēdēs opozīcijā un gatavosies nākamajām vēlēšanām.”
Eksniņš tieši neatbild, vai plāno nākamajās pašvaldību vēlēšanās pretendēt uz Daugavpils mēra amatu, sakot, ka šobrīd jautājums nav dienas kārtībā. Netiešs apliecinājums tam varētu būt tas, ka pavasarī par viņa kā Saeimas deputāta palīdzi kļuva bijusī Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova, kura agrāk vadījusi arī pilsētas Sociālo lietu pārvaldi.
