Daugavpiliete neizpratnē par maldināšanu un nepieciešamību mācīties krieviski NVA kursos

Daugavpils iedzīvotāja, kurai Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Daugavpils filiālē tika piedāvāta iespēja apmeklēt kursus “Mazā biznesa organizēšana”, paudusi sašutumu par to, ka viņai ticis solīts, ka apmācības būs latviešu valodā, bet faktiski nodarbības notikušas krievu valodā. NVA Daugavpils filiālē atzīst, ka pēdējos gados šī ir pirmā šāda veida sūdzība. Savukārt mācību centrā norāda, ka pasniegšanas valoda tiek saskaņota ar grupu.

Daugavpiliete neizpratnē par maldināšanu un nepieciešamību mācīties krieviski NVA kursosIvars Soikāns

     

    Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiāles organizētajās apmācībās piedalījās arī daugavpiliete Gunta, kurai pārsteigums bijis uzzināt, ka kursi notiks krievu, nevis latviešu valodā.

    “Man paskaidroja, ka visas mācības notiks latviski, jo tas ir Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstīts projekts. Aizejot uz mācību centru “MC+” 13. augustā, jau pirmās nodarbības pasniedzēja vadīja krieviski, bet prezentācijas bija latviešu valodā, gan ar gramatiskām kļūdām. Savukārt pēdējā - ceturtajā - nedēļā mainījās pasniedzējs un tad jau gan mācību valoda, gan prezentācijas bija krievu valodā.”

    Rezultātā, lai apgūtu mācību vielu, Guntai daudz nācies strādāt patstāvīgi:

    “It kā manas krievu valodas zināšanas nav sliktas. Tomēr

    ekonomikā, uzņēmējdarbībā ir savi specifiski jēdzieni, kas reizēm nesakrīt ar angļu valodu, kas ir pat vieglāk. Līdz ar to apgūt mācību vielu bija grūtības.”

    Par izveidojušos situāciju Gunta informējusi savu karjeras konsultanti. Uz ko viņai atbildēts, ka informācija ir saņemta un NVA tālāk rīkosies.

    “Bet vismaz tajā laikā, kamēr es mācījos, nekas īsti nemainījās. Nākamajā dienā pēc manas e-pasta vēstules bija arī plānotā pārbaude, kas pārbaudīja dokumentāciju, apmeklējumus, paskatījās reāli, kā notiek nodarbības. Viņi arī dzirdēja, ka šīs mācības notiek krievu valodā.”

    Ja Gunta būtu pārdomājusi un atteiktos no apmācības turpināšanas, viņai nāktos atmaksāt līgumā paredzēto naudas summu.

    “Šajos kursos izglītojamie saņem stipendiju, kas ir pieci eiro dienā, attiecīgi 100 eiro mēnesī. No ESF līdzekļiem mācību centram par katru apmācāmo, ja nemaldos, tiek maksāti 400 eiro. Tādējādi, ja pēc līguma parakstīšanas es atteiktos un šos kursus neapmeklētu, man būtu jāatgriež līdzekļi 500 eiro apmērā,” skaidro Gunta.

    Tiesa, praktiskie darbi un gala pārbaudījums esot bijuši latviešu valodā.

    NVA Daugavpils filiāles vadītāja Jurate Kornutjaka skaidro, ka mācību centram sakarā ar konstatētajiem pārkāpumiem ir nosūtīti aizrādījumi un tiek gaidīti paskaidrojumi:

    “Visas apmācības mūsu valstī notiek valsts valodā. Mums no viena dalībnieka bija iesniegta sūdzība. Mēs veicām pārbaudi, to konstatējām un rīkosimies atbilstoši nosacījumiem. Viņiem šī situācija ir jānovērš vai arī līgums tiks lauzts un pārskatīta iespēja turpināt sadarbību ar šo mācību iestādi.”

    Lai atvieglotu mācību vielas apguvi, mācību process pēc vienošanās ar apmācāmajiem var tikt organizēts arī bilingvāli.

    “Gadījumā, ja paši dalībnieki piekrīt un vienojas ar pasniedzēju, ka apmācība var notikt bilingvāli un mācību iestāde var nodrošināt tulkošanu, tad ir cita situācija. Šajā gadījumā, kamēr nav paskaidrojumu no mācību iestādes, es neko apgalvot nevaru,” saka Kornutjaka.

    NVA Daugavpils filiāles vadītāja norādīja, ka apmācības procesu īstenojošajās mācību iestādēs regulāri tiek veiktas pārbaudes, taču izkontrolēt pilnīgi visu esot grūti.

    “Parakstot līgumu ar NVA, mācību iestāde ir informēta, ka mācības ir jānodrošina valsts valodā, ja vien tie nav svešvalodu kursi. Es strādāju NVA jau trešo gadu, un šāda sūdzība ir saņemta pirmo reizi,” atzīst Kornutjaka.

    Mācību centra “MC+” atbildīgā par projektu Renāte Beluse skaidro, ka visi pedagogi tiek iepazīstināti ar spēkā esošajām prasībām:

    “Atverot jebkuru grupu, mēs iepazīstinām savus pedagogus ar īstenošanas nosacījumiem, kuros ir teikts, ka ir jāpasniedz latviešu valodā. Mēs pieprasām pedagogam arī visus izglītības dokumentus, uz kuru pamata viņš drīkst mācīt.”

    Savukārt jautājums par pasniegšanas valodu tiek saskaņots ar grupu.

    “Atverot grupu, viens no pirmajiem jautājumiem ir par apmācības valodu. Tad ar grupu tiek panākta vienošanās, kādā valodā tiks skaidrota informācija. Protams, visiem izdales materiāliem un visām prezentācijām ir jābūt latviešu valodā. Bet, tā kā apmācāmie ir bezdarbnieki, primārais ir sniegt viņiem informāciju tā, lai viņi to pēc tam varētu izmantot dzīvē un lai šie kursi palīdzētu viņiem atrast darbu,” stāsta Beluse.

    Arī grupā “Mazā biznesa organizēšana” bijusi panākta vienošanās, ka skaidrojumi var tikt sniegti krievu valodā, tā lai skaidrs būtu visiem, skaidro mācību centra pārstāve:

    “Tā pasniegšana arī ir latviešu valodā. Vienīgais, es varu pieļaut, ka skaidrojumi ir arī krievu valodā, jo vairākums no grupas ir krievvalodīgie un nevar saprast latviešu valodu.”

    Lai nākotnē šādu incidentu iespējamība mazinātos, mācību centra atbildīgās personas sola pievērst šim jautājumam lielāku uzmanību, veikt pārrunas ar pedagogiem, kā arī mācību laikā pacensties uzlabot apmācāmo latviešu valodas zināšanas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti