Daugavpilieši: Mēs neesam otra Krima

Krima un Latgale nav salīdzināmas lietas – saka gan iedzīvotāji, gan politologs Daugavpilī. Tomēr daži Daugavpilī uzrunātie iedzīvotāji neslēpj savu atbalstu Krievijas aktivitātēm Ukrainā.

„Miers uztrauc, tas, kas  notiek Ukrainā, zvēriskums, kas valda, kad pašu cilvēki nogalina viens otru, un tas viss miera laikā,” tā ar smaguma sajūtu runā sirmgalves Daugavpilī, kas pašas bērnībā piedzīvojušas reālu karu. Šobrīd viņas savā pārliecībā ir Krievijas pusē: „Visi tie nemieri no Amerikas, bet Putinu apvaino, ka viņš karaspēku ved iekšā Ukrainā. Viņš taču aizstāv savus tautiešus, bet,  kad paši amerikāņi Sīriju bombardē, tad viss ir kārtībā...”

Abas kundzes notiekošajam Ukrainā  seko gan televīzijā, gan radio. Vienai pieejams tikai  Pirmais Baltijas kanāls un „TV3 +”, arī  vietējais radio. Otrai sirmgalvei gan ir plašākas iespējas, arī Latvijas Televīzija tiekot skatīta.

Uzrunātās sirmgalves runas  par provokācijām un Krimas situācijas iespējamību Latgalē uztver ar smiekliem: „Ko mums te dalīt? Valsts tik maza - 200 kilometri turp, 200 šurp... Kāpēc tās muļķīgās runas par Latgales atdalīšanos un krieviem? Vai tiešām mums nav svarīgāku lietu valstī? Labāk par tautu padomātu, kā mēs te dzīvojam...”

Arī taksometru vadītāji Daugavpilī, kas diendienā tiekas ar cilvēkiem un savstarpēji pārrunā situāciju Ukrainā, paralēles ar mūsu valsti un Latgali nevelk. „Vakar skatījos Latvijas Televīziju, TV 5, kāds politologs teica, ka mūsu valsts nevienam vairs nav interesanta, viss jau izzagts. Bet reāli - kādas runas par šķelšanos var būt? Mēs Daugavpilī taču visi dzīvojam mierā - latvieši, krievi, baltkrievi un pārējie, neplēšamies, nekarojam un netaisāmies to darīt. Mums nav ko dalīt,” spriež taksometru vadītāji.

Daugavpilietei Tatjanai Ukrainā dzīvo radi, tāpēc satraukums liels par notiekošo. Un  Daugavpilī šādu cilvēku  nav maz, jo pilsētā dzīvo vismaz 2000 ukraiņi. Tatjana uz situāciju tur raugās vērtējoši un nevienā no pusēm nenostājas: „Katrai pusei ir sava taisnība, tāpēc jāspēj rast kompromisu, lai šo smago  situāciju atrisinātu.”

Internetā un mediju telpā runas par provokācijām Latgalē un šejieniešu vēlmi atdalīties un pievienoties Krievijai Tatjana vērtē kā absurdu. „Nu, esam jau kādu laiku padzīvojuši ar Krieviju, bet vairāk jau tā ietekme vēsturiski bijusi no Polijas, Baltkrievijas. Un situācija kā Ukrainā pie mums nebūtu iespējama, tas ir atkarīgs no prāta līmeņa, un  cilvēki pie mums ir mierīgāki un vairāk izglītoti, pie mums tas nenotiks,” saka Tatjana.

„Protams, ka cilvēki pārdzīvo. Ir redzama ļoti dziļa interese par to, kas notiek Austrumukrainā un Dienvidukrainā, īpaši saistībā ar iespējamo un jau esošu Krievijas invāziju tur,” atzīst Daugavpils Universitātes sociologs un arī politologs Dmitrijs Oļehnovičs.

Viņš uzsver, ka nereti Rīgā par Latgali valda maldīgs uzskats. „Izskanēja dažas bažas no Latvijas medijiem, ka iespējamais Krimas scenārijs var būt arī Latgalē un Daugavpilī, taču reāli nedomāju, kas tas var notikt. Mēs varam runāt par Tvitera vai Facebook revolūciju,   tomēr reāli tas tā nav, īpaši, ja mēs runājam par jauniešiem, tieši krievvalodīgajiem. Viņiem Krievija ir sveša valsts. Nevajag domāt, ka tuvākajā laikā Daugavpilī parādīsies Krievijas karogi pie visām mājām, nē, pieļauju - pie vienas vai otras, bet runāt par tādu masveida situāciju nav nekāda pamata,” norāda Oļehnovičs.

Politologa ieskatā, valstī vairāk ir jādomā par to, lai šādām provokācijām nebūtu pamata un jāmācās arī no Ukrainas kļūdām. „Ir neapšaubāms fakts par to, ka notikumus Ukrainā provocēja vienkārši nereāla korupcijas situācija. Līdz ar to mums valstī nepieciešams pastiprināt cīņu ar korupciju, pat ar korupcijas draudiem.  Vēl svarīgi nevis runāt, bet veicināt reģionu attīstību. Ukraina ir viena valsts, taču perifērijās un citos reģionos dzīvojošo cilvēku piederība centram ir ļoti, ļoti apšaubāma. Mums ir jāveicina savu reģionālo centru attīstība, nevis tikai Rīgas un lielās Rīgas,” norāda Oļehnovičs.

Arī informatīvā telpa ir lieta, kurai jāvelta pienācīga uzmanība, to darot prātīgi, lai ar īpašiem kādu kanālu aizliegumiem neraisītu neapmierinātību un attiecīgi arī neraisītu provokāciju iespējas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti