Līdz šim Daugavpils Universitātes Latvijas studiju centram bijusi pieredze ar latviešu valodas apmācību trešo valstu valstspiederīgajiem. Un šāds projekts, apvienojot tik dažādu nacionalitāšu pārstāvjus, Daugavpils Universitātē īstenots pirmo reizi. Lai 10 dienu laikā gūtu iespējami labāko rezultātu, izmantotas dažādas metodoloģiskas pieejas.
15 dalībnieki no visas pasaules 10 dienu garumā Daugavpils Universitātē 1.starptautiskajā latviešu valodas un kultūras vasaras skolā "Izzini un sajūtu Latviju" mācījās latviešu valodu. Lai gan daudziem tā ir pirmā saskarsme ar Latviju, komplektējot darba grupu starp 141 pieteikumu, tika vērtēta pretendentu motivācija. Vairums iegūtajās latviešu valodas zināšanās saskata profesionālu potenciālu.
Apmācību dalībniece no Uzbekistānas Sevilja Osmanova mācās starptautisko attiecību fakultātē.
"Mēs mācāmies par dažādām kultūrām un tautām. Mūsu nozarē jo vairāk mēs kultūras un valodas zinām, jo vairāk dod iespēju iekārtoties dzīvē. Man kļuva ļoti interesanti, jo tā ir jauna iespēja iemācīties jaunu, vēl sev nezināmu valodu un iepazīsties ar citas valsts kultūru," stāstīja Osmanova.
Apmācību dalībnieks no Peru Luis Eduardo Bernaola Kordova savukārt secināja, ka "patiesībā mūsu kultūras ir diezgan līdzīgas".
"Ēdiens ir ļoti līdzīgs, arī dejās ir savas līdzības. Šeit es jūtos ļoti ērti. Es apsveru uzsākt doktorantūras studijas šeit. Iespējams nākamgad. Es atklāju, ka izglītības sistēma Latvijā ir ļoti augstā līmenī un konkurētspējīga," stāstīja Kordova.
Daudzus dalībniekus var saukt par valodas kolekcionāriem, kas pārvalda dažādas svešvalodas. Intensīvā darba grafikā, izmantojot dažādas metodoloģiskās pieejas, kombinējot akadēmisko un komunikatīvo gramatiku, un sockulturālo programmu, studenti bez priekšzināšanām savas latviešu valodas zināšanas ir uzlabojuši par vienu pakāpi.
"Viņi jau spēj brīvi komunicēt, viņi spēj uztvert jautājumu. Viņi spēj orientēties sadzīviskās situācijās. Man šķiet, ka šo kursantu panākumu cēlonis, ka viņi ļoti brīvi pārvar psiholoģisko barjeru," sacīja Universitātes Humanitārās fakultātes dekāne Maija Burima.
Projekta koordinatore Inese Hodanova stāstīja, ka, pabeidzot šo kursu, visi dalībnieki saņems sertifikātu, kurā tiks norādīts kopējais stundu skaits un cik piešķirti kredītpunkti par šo skolu.
"Tas ir oficiāls apliecinājums. Ja ir kaut kur jāstājas, tad to var arī oficiāli uzrādīt," piebilda Hodanova.
Vasaras skolas projekts tika īstenots ar Valsts izglītības attīstības aģentūras atbalstu, popularizējot Latviju un tās kultūru. Vērtējot pozitīvo pieredzi, šī vasaras skola varētu kļūt par tradīciju.
