ĪSUMĀ:

• Daugavpilī skolas direktors nomainījis pilsētas karogu pret Ukrainas.
• Vietējais aktīvists sarīkoja protesta mītiņu par to; iesaistījās arī policija.
• Skolas direktors uzskata, ka protests nav par karogu, bet atbalstu Ukrainai.
• Tā uzskata arī eksperti.
• Pilsētas mērs arī neatbalsta Daugavpils karoga noņemšanu; skolai būs vēl viens masts.

Nesaskaņas saistībā ar Ukrainas karogu pie skolas

Visskaļāk pret karoga nomaiņu iebilda vietējais aktīvists Aleksandrs Iļjins, kurš iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās startēja no “Jaunās Saskaņas”, bet netika ievēlēts. 

“Aivars Broks, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors, bijušais dalībnieks “Latgales partijā”, bijušais Daugavpils domes deputāts, ir nodevējs,” stāstīja Iļjins, kad pirmdien  pie mūzikas skolas bija sapulcinājis vairākus desmitus savu atbalstītāju.

Skolas direktoru, kurš mēģināja skaidrot savu lēmumu, protestētāji izsvilpa. Cilvēki mēģināja pašrocīgi nomainīt Ukrainas karogu atpakaļ pret Daugavpils karogu. Ieceri gan izjauca Valsts policijas ierašanās. 

"Pasākuma organizators vairākkārt tika aicināts pārtraukt pretlikumīgās darbības, taču policijas prasības netika ievērotas. Šobrīd par notikušo uzsākti vairāki administratīvie procesi," pastāstīja policijas pārstāve Lāsma Kursīte.

Nesankcionētās pulcēšanās organizatoru Iļjinu policija aizturēja, bet drīz pēc tam atbrīvoja.  

„Pabrīdināju policiju, ka būs tāda lieta. Policija noreaģēja. Atnāca bariņš cilvēciņu, tos idejiskos virzītājus policija pašā sākumā palūdza pie sevis, pārējie cilvēciņi paklaigāja. Un viņi īstenībā ir Putina piekritēji, viņi ir par karu, pagaidām tik ļoti agresīvi to nesaka. Paklaigāja, un ar to viss beidzās,” komentēja skolas direktors Broks. Viņš norādīja, ka līdz pagājušajam gadam pie skolas Daugavpils karoga nemaz nebija.

„Stāsts, ka kāds kaut ko ir pārkāpis vai norāvis, neatbilst īstenībai. Ir daļa tādu cilvēku, kuriem nepatīk tas Ukrainas karogs, nav runa par Daugavpils karogu. Un viņi zem tā saukļa, ka es esmu noņēmis Daugavpils karogu, balso pret Ukrainas karogu, tāpēc te notiek tāds jandāliņš,” sacīja Broks.

Arī Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") nebija priecīgs par karoga nomaiņu. Viņš sacīja:

„Ar nožēlu jāatzīst, ka Mūzikas vidusskolas direktors publiski ir norāvis pilsētas karogu, aizvietojot to ar Ukrainas.

Mums kā pašvaldībai nav iebildumu par attieksmes paušanu attiecībā uz notikumiem Ukrainā un par Ukrainas karoga esamību tur, bet šobrīd mēs diskutējam ar kultūras ministra biroju, lai pie skolas tiktu izveidots ceturtais masts.”

Karogi esot izvietoti arī pie vairākām citām mācību iestādēm pilsētā. Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas  “Saules skola” direktore Inguna Kokina sacīja: "Mēs redzam visi šo neattaisnojamo agresiju. Viennozīmīgi, ka mēs gribējām izteikt savu attieksmi, pie tam, ne tikai uzvelkot karogu, bet arī audzēkņi gatavo, piemēram, animācijas filmas par šo tēmu. Mēs esam piedāvājuši Ukrainas bēgļiem nodarboties bērnu mākslas skolā. Un pašpārvaldes audzēkņi domā, kādu mēs varētu praktisku palīdzību sniegt." Nepatiku par pacelto Ukrainas karogu vai pretreakciju skola nav saņēmusi, un tas pie skolas plīvošot tik ilgi, līdz Ukraina būs brīva. 

Pati dome gan Ukrainas karogu neplāno izkārt, jo tas jau esot daudzviet citur pilsētā.

"Daugavpilī ir tuvs un ļoti mīļš mūsu pilsētas karogs. Un jebkāda citu karogu izvietošana nav šobrīd darba dienas kārtībā," sacīja Elksniņš.

Eksperti uzskata, ka protestēja pret skolas pausto atbalstu Ukrainai

Toties Daugavpils sniedz patvērumu Ukrainas bēgļiem – pašlaik uzņemti jau vairāk nekā 50 un kopumā pilsēta gatava uzņemt līdz 200 cilvēku. 

Gan Valsts drošības dienests, gan LTV aptaujātie eksperti novērojuši – kopš Ukrainas kara Latvijas sabiedrībā saasinājusies spriedze. Fiksēti arī provokatoru mēģinājumi to vēl vairāk saasināt. Tiek pieļauts, ka arī Daugavpils pilsētas karoga “aizstāvju” patiesais mērķis bija nevis lokālpatriotisms, bet nepatika pret skolas pausto atbalstu Ukrainai.

"Būs tādi cilvēki, kas ar nevainīgiem motīviem mēģinās paust prokremliskas un putiniskas idejas. To jau varētu arī šajā gadījumā saklausīt," norādīja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Savukārt socioloģisko pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš sacīja: ''Fakts, ka šis incidents noticis Daugavpilī, tas ir diezgan loģiski... Lai arī tur ir gana daudz tādu, kas atbalsta Ukrainu, tomēr jautājums, vai viņi tur ir dominējošā pozīcijā? Es pieļauju, ka nav.

Tas nozīmē, ka tie, kuriem sirdī Putins, psiholoģiski jūtas drošāk arī publiski paust savu attieksmi."

"Šis ir izaicinājums valsts varai parādīt, ka šeit nebūs nekāda auklēšanās. Ar jebkuru provokatoru, jebkuru snaudošu kurmi, kurš noracies un mēģina lēnām organizēt prokremliskas ieceres, ka ar to nebūs auklēšanās!" norādīja Kaprāns.

Gan Kaprāns, gan Kaktiņš prognozē – karam turpinoties, arī Latvijas cittautiešu vidū saruks atbalsts Krievijas darbībām. Līdz ar to mazināsies arī spriedze sabiedrībā. Vienlaikus eksperti uzsvēra – spriedze būtu daudz mazāka, ja valdība 2015. gadā nebūtu atteikusies no ieceres attīstīt vietējo krievvalodīgo televīzijas kanālu, jo tas šobrīd varētu sniegt mazākumtautībām objektīvāku informāciju par karu Ukrainā.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā. Konfliktā jau gājuši bojā vairāk nekā 500 civiliedzīvotāji, tajā skaitā 40 bērni.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Kā palīdzēt?

Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.

Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.