ĪSUMĀ:
- Ārkārtas izsaukumu numurs 112 darbojas daudzviet pasaulē, Latvijā pārejas projekts aizsācies 2018. gadā.
- Jaunā sistēma sāks darboties no 1. janvāra un nodrošinās divpakāpju zvanu apstrādi, tas ļaus ātrāk reaģēt.
- Pašlaik ir pieci VUGD reģionālie zvanu centri. Vienotajā sistēmā strādās trīs centri – Vidzemes, Zemgales un Rīgas reģionos.
- Vienotajā 112 zvanu pieņemšanas sistēmā darbosies centri Cēsīs, Rīgā un Jelgavā. Daugavpilī un Liepājā slēgs.
- Liepājā visi zvanu centra darbinieki turpina darbu dienestā; divi daugavpilieši aizies no darba.
Latvijā vienotā zvanu pieņemšanas sistēma sāks darboties ar nākamā gada 1. janvāri. Šobrīd VUGD pārziņā ir pieci reģionālie zvanu centri, kas pieņem zvanus un novirza tos attiecīgajiem dienestiem. Pēc pilnīgas pārejas uz vienoto sistēmu strādās vien trīs reģionālie zvanu centri. Septembra beigās Cēsīs atklāts pirmais 112 zvanu centrs, pārējie divi – Jelgavā un Rīgā – būs pieslēgti jaunajai sistēmai un darbosies arī turpmāk. Savukārt VUGD zvanu centrus slēgs Daugavpilī un Liepājā.
VUGD Operatīvās valdības pārvaldes Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļas priekšnieks Hermanis Plisko portālam LSM.lv norādīja, ka turpmāk ārkārtas izsaukumu numura 112 operatori apstrādās visus ziņojumus operatīvajiem dienestiem un tad novirzīs tos tālāk attiecīgajam dienestam (policijai, VUGD un neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai). Pašlaik ārkārtas zvani ienāk zvanu centros VUGD pārziņā. Ziņojot, piemēram, par zādzību, cilvēks zvana uz 112 un par notikušo pastāsta zvanu centra dispečeram. Tas zvanu tālāk pāradresē Valsts policijai, kur cilvēkam par notikumu nākas visu stāstīt vēlreiz.
Ieviešot jauno sistēmu, informāciju par ziņojumiem, kuros nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, jau zvana brīdī saņem visi iesaistītie dienesti un nekavējoties varēs reaģēt.
VUGD pārstāvis LSM.lv norādīja, ka šobrīd vēl notiek restrukturizācija visos operatīvajos dienestos (Valsts policija, VUGD un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests). Bet informācija par izmaiņām zvanu centru struktūrā darbiniekiem bijusi zināma jau labu laiku.
"Tas skar ne tikai Latgali. Tas skar ikvienu amatpersonu, kuri šobrīd strādā zvanu centros.(..) Bija veikta neklātienes vērtēšana katrai amatpersonai, visi aizpildīja elektroniskos testus. Tos vērtēja gan viņu tiešie priekšnieki, gan arī komisija, kas sniedza savu atzinumu. Pēc tam tika atsūtīts brīdinājums par restrukturizāciju un piedāvāto amatu, un izpildes darba vietu," stāstīja Plisko.
VUGD pārstāvis skaidroja, ka pašlaik nav signālu par to, cik daudzas amatpersonas pametīs darbu, cik no pašreizējiem zvanu centru darbiniekiem pāries strādāt jaunā vietā vai citā Iekšlietu ministrijas (IeM) struktūrā.
"Mēs uz to gājām, cilvēki nav pārsteigti, visi [darbinieki zvanu centros] par to bija informēti,
un mēs nelikām šķēršļus, ja cilvēki iet uz citu dienestu, tas tikai veicinās [IeM struktūru darbu]. Ja cilvēkam paliek, teiksim, divi vai četri gadi līdz pensijai, un viņš redz, ka var pāriet uz IeM citu struktūrvienību – kāpēc ne?" pauda VUGD pārstāvis.
Neesot arī paredzēts finansiāls atbalsts darbiniekiem, kas pārcelsies uz citu pilsētu. "Šajā gadījumā likums neparedz, ka mēs kaut kādas kompensācijas veiksim par ceļa izdevumiem," sacīja VUGD pārstāvis.
VUGD Latgales zvanu centrā strādā 13 amatpersonas, viena atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Plisko teica, ka cilvēkiem pašiem personīgi jāizlemj, ko darīs pēc centru slēgšanas.
Latgales reģiona Zvanu centra vadītāja Nataļja Karpova norādīja: "Stājoties dienestā, tu apliecini, ka esi gatavs strādāt tur, kur dienestam tu būsi nepieciešams. (..) Dienestu turpinās 11 amatpersonas (zvanu centros Rīgā, Cēsīs, Jelgavā), divas kolēģes lēmušas dienestu neturpināt, tomēr cilvēkiem vēl ir laiks padomāt par savu izvēli. Braukāsim." Daugavpils zvanu centra vadītāja arī atzina, ka jostas būs jāsavelk, – kā ikvienam.
Daugavpils zvanu centra darbiniece LSM stāstīja, ka dienestā nostrādājusi jau 18 gadus. Pēc pārmaiņām strādās Cēsīs. Sieviete pēc dažiem mēnešiem plāno doties pensijā, tādēļ nepārvāksies.
Kāda cita zvanu centra darbiniece, kas arī nevēlējās atklāt savu vārdu, te nostrādājusi 11 gadus. Sieviete atzinās, ka darbs ļoti paticis, bet izlēmusi nestrādāt citā zvanu centrā, jo nevēlas atstāt ģimeni. Arī nav izlēmusi, ko darīs pēc zvanu centra slēgšanas.
"No Liepājas arī cilvēki brauks uz Rīgu strādāt, viņi izvēlējās braukt uz Rīgu, nevis, piemēram, uz Jelgavu strādāt," teica Plisko.
VUGD pārstāve Sandra Vējiņa LSM.lv skaidroja, ka visas trīs pašreizējās Liepājas zvanu centra operatores turpinās darba attiecības dienestā – divas darbinieces braukās uz Rīgas zvanu centru, bet viena paliks Liepājā un pāries strādāt citā amatā. Tā kā informācija par zvanu centra slēgšanu jau bija zināma iepriekš, arī pārējie liepājnieki jau laikus pārgājuši uz citiem amatiem.
KONTEKSTS
Par nepieciešamību visā Eiropā ieviest vienotu numuru ārkārtas notikumiem sāka spriest jau 20. gadsimta 80. gados. Tam par iemeslu kļuva strauja tūristu, kā arī biznesa un mācību braucienu skaita palielināšanās Eiropas valstīs.
Eiropas Kopienas padome 1991. gadā pieņēma lēmumu par Eiropas vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 ieviešanu, līdz ar to Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jānodrošina šī numura darbība.
Eiropas vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs 112 darbojas ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet arī citur – Islandē, Norvēģijā, Holandē, Lihtenšteinā, Šveicē, Monako, Vatikānā, Serbijā, Maķedonijā, Gruzijā, Sanmarīno, Farēru salās, Menas salā, Izraēlā, Turcijā un atsevišķos Krievijas apgabalos.
