Daugavpilī, neiekļaujoties samazinātajā valsts atbalsta limitā, 140 bēgļiem bija jāatstāj trīszvaigžņu viesnīcas "Good Stay Dinaburg" numuri. Pirms mēneša Daugavpils Olimpiskā centra lielā zālē tika skatīta kā vieta, kur varētu izvietot bēgļus no Ukrainas.
“Halle bija tāds gala variants, ja nu galīgi neizdosies rast citu risinājumu un lai neizliktu cilvēkus uz ielas. Mums izdevās tomēr viņiem atrast piemērotāku variantu. Viņi visi 140 [cilvēki] faktiski palika Daugavpilī: Daugavpils Universitātes divās kopmītnēs un Daugavpils Olimpiskā centra pārraudzībā esošā dienesta viesnīcā Celtnieks stadionā,” pastāstīja Daugavpils Olimpiskā centra vadītājs Vladimirs Šteinbergs.
Stadiona “Celtnieks” viesnīcā ir aptuveni pussimts gultu, un visas aizņemtas, vēsta norāde uz ieejas durvīm. Ceturtajā stāvā Latvijas Radio sastapa Tatjanu, kura kopā ar 11-gadīgo bērnu uz “Celtnieku” pārcēlusies no viesnīcas “Dinaburg”. Tatjana Daugavpilī ir jau četrus mēnešus.
“Esmu ieradusies no Krivijrihas pilsētas Dņepropetrovskas apgabalā. Es neesmu pārāk prasīga, mani viss apmierina. Galvenais, lai būtu mierīgi,” sacīja Tatjana.
Sportiska, bērnu un jauniešu smieklu pilna šobrīd ir Daugavpils pilsētas sporta bāzes “Dzintariņš” dienesta viesnīca Stropos. Tur notiek sporta nometne. Taču tas nebūt netraucē tur mitināties vairākām bēgļu ģimenēm no Ukrainas.
“Vienalga, ka ir trokšņains. Šeit tik un tā ir klusāk nekā pie mums Ukrainā,” sacīja septiņus un piecpadsmit gadus veco dēlu mamma Natālija, kura priecīga par iespēju dzīvot Stropu mežā netālu no ezera. “Mani abi dēli nodarbojas ar sportu – spēlē futbolu. Un šī vieta viņiem ir ļoti piemērota. Mēs ieradāmies no Zaporižjes jau martā, un mums te ļoti patīk. Te ir slēgtā teritorija, bērni visu dienu pastaigājas, spēlējas.”
Ģimene nesen bija atgriezusies atpakaļ Ukrainā, lai būtu onkuļa, kurš krita karā, bērēs un, iespējams, arī paliktu mājās. Taču domas nācies mainīt.
“Diemžēl mūsu pilsētā vēl nav tik mierīgi. Ar katru dienu trokšņu kļūst arvien vairāk, nekas labs tur nav. Tāpēc nolēmām atgriezties uz šejieni,” pastāstīja Natālija.
Natālijas ģimene nav vienīgā, kas atbrauca no Ukrainas atpakaļ uz Daugavpili. Šādu tendenci novēro arī pašvaldībā. “Tomēr tur nav tik labi, lai varētu turpināt tur dzīvot. Un daži jau ir atbraukuši atpakaļ uz Daugavpili. Pārsvarā tie, kas atbrauca no okupētajām teritorijām, kam nav kur atgriezties, bija pateicīgi par tām iespējām, ko mēs viņiem piedāvājām un ko atradām.
Jo vieniem nav, kur braukt, un citu māju nav,” zināja stāstīt Olimpiskā centra vadītājs Šteinbergs.
Daugavpilī kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā reģistrējušies vairāk nekā pusotrs tūkstotis bēgļu, un daļa palikuši pilsētā, dzīvesvietu lielākoties atrodot pašvaldības dienesta viesnīcās. “Uz šodienu ar pašvaldības palīdzību ir izmitināti 324 cilvēki, un pie privātajiem dzīvo 224 cilvēki – tie, kuri dzīvo dzīvokļos, pie radiem, draugiem,” pastāstīja Daugavpils domes civilās aizsardzības organizators Mārtiņš Ruļuks.
Daļai, kas dzīvo dienesta viesnīcās, jau šomēnes būs jāpārceļas uz citu dzīvesvietu.
Tas primāri attiecas uz Daugavpils Universitātes viesnīcām.
Šteinbergs raksturoja tos cilvēkus, kas šobrīd meklē patvērumu Daugavpilī: “Pārsvarā tās ir ģimenes ar bērniem, sievietes ar bērniem, ir arī vīrieši, bet pārsvarā tie, kas atbrauca caur okupēto teritoriju, caur Krieviju. Cilvēki ir dažāda vecuma: jaunākajam 3 mēneši līdz senioriem 80 gadu vecumā.”
Septembrī Daugavpils Universitātē atsāksies mācības, un tas nozīmē, ka atgriezīsies studenti. “Bet mums jau ir izstrādāts plāns, ko darīt tālāk. Ap 170 vietu ir viesnīcā “Dzintariņš”. Skatāmies tālāk uz priekšu, jo prognozes nav tās labvēlīgākās, ka viss tur tūlīt beigsies. Tāpēc mēs plānojam līdz gada beigām, kur varētu pārcelt esošos vai uzņemt jaunus bēgļus,” pastāstīja Šteinbergs.
Tātad 176 gultasvietas no septembra bēgļiem varēs piedāvāt sporta bāze “Dzintariņš”, kur uz to laiku būs beigušās visas vasaras nometnes. Tāpat pašvaldībā sola, ka būs sarūpētas citas vietas, jo bēgļu skaits nemazinās, bet ik pa laikam tiek reģistrēti arvien jauni patvēruma meklētāji.
