Vidusskolas posmā nekādu problēmu mācīties latviski nav – apliecināja Daugavpils Jaunās forštates apkaimes Draudzīgā aicinājuma vidusskolā pirmie sastaptie 11. klases skolēni, kuri tieši dodas uz latviešu valodas stundu.
Šajā vidusskolā viena no latviešu valodas skolotājam ir Zigrīda Panfilova: "Sākumskola jau ir pamainījusies, un nāk jaunieši ar labām latviešu valodas zināšanām. Tā paaudžu maiņa mums tādu plusiņu dos, ka varēsim mācību procesu latviski īstenot. Bija, protams, mums arī daži priekšmeti, kas notika bilingvāli, bet lūdzām, lai skolotāji vairāk izmanto latviešu valodu, nevis krievu. Varbūt grūtāk ir tādu ikdienas saziņu nodrošināt skolā, lai skolotāji un bērni, kas ir krievvalodīgie, savā starpā runātu latviski. To pagaidām mums grūtāk izdodas realizēt."
Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskolai jau ar šo mācību gadu nācās šķirties no vairākiem pedagogiem, kuriem sarunāties latviešu valodā bija sarežģīti. Tomēr skolas direktore Kristīna Ivancova uzsvēra, ka no 195 skolotāju kolektīva runa ir par 5–7 pedagogiem un tiem, kuri ir pensijas vecumā.
"Ar 1. septembri no mūsu skolas aizgāja daži pirmspensijas vecuma un pensijas vecuma pedagogi, aizgāja daži pirmsskolas skolotāji, aizgāja vēstures skolotāja un psihologs, – līdz pieciem cilvēkiem. Runājot par nākamo mācību gadu, jau vairāki pedagogi man ir paziņojuši, ka aizies tieši pensijā," pastāstīja Ivancova.
Pedagogu, kuri var mācīt latviski, sāk trūkt un trūks visā pilsētā, īpaši pirmsskolās, uz to uzmanību vērsa Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova. No vairākiem pedagogiem nācās šķirties jau pirms šī mācību gada sākuma.
"Uz šī mācību gada sākumu mēs bijām spiesti atlaist 18 pirmsskolas pedagogus nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ.
Vēl 7% no visiem skolotajiem, lielākoties pirmsskolas skolotāji atzīst, ka viņu valodas lietojums ir nepietiekams," atklāja Isupova.
Uz skolotāju nepietiekamajām latviešu valodas zināšanām norādīja arī Valsts valodas centra (VVC) pārbaudes. Tāda bijusi arī Daugavpils 26. pirmsskolas iestādē, kur sekas tam nopietnas – grupas paliek bez skolotājiem, kuri turklāt bija ar labu profesionālo pieredzi.
"Valsts valodas centrs astoņiem no mūsu iestādes 30 pedagogiem konstatēja nepietiekamas valsts valodas lietojuma prasmes. Visi šie pedagogi strādāja mazākumtautību pirmsskolas programmā ar krievu mācību valodu ar bērniem no viena līdz 4 gadu vecumam. Tas skāra mūs diezgan būtiski, jo aizgāja pedagogi ar 20–30 gadu stāžu, pieredzējuši pedagogi, kuri ļoti atbildīgi un profesionāli veica savu darbu. Tie ir astoņi pedagogi, tas nozīmē, ka četras grupas palika bez skolotāja. Un šobrīd ir ļoti grūti aizpildīt vakances. Uz manu sludinājumu augusta beigās ir atsaukušies divi cilvēki, abi ir pieņemti darbā," pastāstīja iestādes vadītāja Arvita Jukša.
Tieši skolotāju ar labām latviešu valodas zināšanām trūkums bremzē pašvaldības vēlmes palielināt Daugavpilī pirmsskolas grupu skaitu, kas mācās latviešu valodā. "Mēs pakāpeniski ar katru gadu vērām vaļā jaunās grupas ar latviešu valodu kā mācību valodu. Un šogad esam sasnieguši proporciju, kad 52% visu pirmsskolnieku mācās latviešu valodā un 48% – mazākumtautību programmās. Un piebremzējām, jo mums vairāk nav skolotāju.
Mēs diemžēl nevaram šobrīd vērt vaļā jaunas grupas latviešu valodā, jo skolotājiem nav tik izcilas latviešu valodas prasmes,
lai viņiem varētu uzticēt bērnus mācīt latviešu valodā.
Jautājums, kur šie skolotāji visu laiku bija? Šie skolotāji visi strādāja ar ļoti maziem bērniem, tā saucamajās silītes grupās, kurās bērni bieži nāk vispār bez jebkādām valodas prasmēm. Ja nākamgad visiem būs jāstrādā latviešu valodā, tad mums vai nu vispār nebūs grupu, vai nu grupās valodas kvalitāte būs tāda, kāda būs," pastāstīja Isupova.
Daugavpils dome šobrīd izskata iespējas, kā palīdzēt skolotajiem apgūt latviešu sarunvalodu un kā saglabāt pedagogu skaitu pilsētā.
"Pašvaldība šobrīd izstrādā atbalsta pasākumus, lai skolotājiem kārtējo reizi līdzētu izglītības kvalitātes paaugstināšanā attiecībā uz latviešu valodas papildus apguves apmācības programmām, kas tajā skaitā tiktu finansētas no pašvaldības budžeta. Provizoriski runa ir par padsmit tūkstošu eiro iedalīšanu jaunām apmācības programmām latviešu valodas stiprināšanai," pastāstīja domes vadītājs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa").
Daugavpilī 7% pedagogu ir gatavi savas latviešu valodas zināšanas uzlabot.
Ar pašvaldības atbalstu esot par maz, un nepieciešama valstiska rīcība, lai izglītības kvalitāte nezaudētu un būtu skolotāji, uzskata Daugavpils domes priekšsēdētaja pirmais vietnieks Aleksejs Vasiļjevs (Latvijas Krievu savienība) un Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.
"Mums nepietiek latviskas vides Daugavpilī. Un nepietiek cilvēku, kuri gribētu mācīties par skolotājiem un tieši latviešu valodas skolotājiem. Tā ir svarīga problēma, un bez valsts atbalsta mums tas neiznāks," sacīja Vasiļjevs.
"Mēs valodu mācāmies jau 30 gadus un esam tur, kur esam. Diezin vai tās papildus 36 stundas šo situāciju krasi uzlabos.
Tāpēc aktuālākais jautājums ir pedagogu ataudze. Mums kā gaiss ir vajadzīgi jauni skolotāji, kuriem šī [valoda] nebūtu problēma.
Un jauno pedagogu piesaisti diemžēl mēs kā viena pati pašvaldība nevaram atrisināt. Te nepieciešams valsts atbalsts. Ja ienāks jauni pedagogi pēc gadiem 3–4, tad tas būs izcili. Bet, ja mēs neko šajā jomā valsts līmenī nesāksim darīt, tad arī pēc 3 un 4 gadiem viņi neienāks izglītības iestādē," klāstīja Isupova.
