Daņila Garbuzs ir viens no trim Daugavpils reģionālajā slimnīcā strādājošajiem ārstiem, kas jaunāki par 35 gadiem. Medicīnas iestādē šobrīd trūkst jau 25 ārstu, un lielākā daļa mediķu ir pensijas vai pirmspensijas vecumā. „Kad mācījos gan augstskolā, gan rezidentūrā, es visu laiku gribēju atbraukt uz savu māju. Vienkārši es te dzīvoju... uz savu dzimteni... Tādēļ es pat nedomāju palikt Rīgā vai aizbraukt kaut kur," saka Daugavpils Reģionālās slimnīcas anesteziologs - reanimatologs.
Lai novērstu tuvākajā nākotnē draudošo situāciju, ka Latvijas iedzīvotājiem trūks iespēju saņemt mūsdienīgu medicīnisko aprūpi, jāatrisina vairākas problēmas, kas saistītas ar ārsta profesijas zemo prestižu, nepietiekamo atalgojumu un par valsts līdzekļiem izglītoto speciālistu aizplūšanu uz ārzemēm.
„Ja cilvēks ir saņēmis pamatbāzes izglītību par valsts līdzekļiem, es domāju, ka būtu jānonāk pie tā, ka kaut kurā brīdī kaut kādi gadi būtu jāatstrādā slimnīcās," saka Daugavpils reģionālās slimnīcas direktore Inta Vaivode.
Nesen veiktie grozījumi paredz, ka papildus darba algai Daugavpils ārstniecības iestādēs strādājošajiem rezidentiem ik mēnesi tiks izmaksāta arī pašvaldības stipendija 220 eiro jeb 155 latu apmērā. Vienīgais nosacījums - pēc mācību beigām jaunajam speciālistam Daugavpilī jānostrādā pieci gadi.
Nedaudzie ārsti, kas pēc diploma iegūšanas atgriežas reģionos, savu izvēli pamato ar piederības izjūtu dzimtajai pusei un apziņu, ka kvalitatīva medicīniskā palīdzība cilvēkiem ir nepieciešama visur. „Pateikt, ka es tā kā esmu apmierināts ar savu atalgojumu? Nē. Pateikt, ka esmu apmierināts ar savu profesionālo izaugsmi? Es neesmu apmierināts, bet kādam ir jāstrādā Latgalē," saka slimnīcas ķirurgs Aleksejs Jefremkins.
Gan mediķi, gan Daugavpils dome neslēpj, ka ar piešķirtajām stipendijām vien nepietiks, lai motivētu jaunos ārstus veidot karjeru Latvijas reģionos. Tikai ar pašvaldību līdzekļiem šo problēmu atrisināt nevar, te nepieciešams papildus atbalsts arī no valsts puses.
