Likumā stingri atrunāts, kam būtu jābūt galdā skolās audzēkņiem pusdienu laikā. Komersantiem, kas apņēmās skolām piegādāt „zaļo iepirkumu”, savas garantija ir jāpilda, bet pasūtītājam jākontrolē šī izpilde. Diemžēl ne vienmēr tas tā notiek, un pārkāpumi atklāti arī pārbaudēs Daugavpils skolās.
“Ir izmantota poļu izcelsmes cūkgaļa, citā skolā dārzeņi ir no citas valsts, arī makaroni,” stāsta PVD Informācijas analīzes un ātrās reaģēšanas daļas vadītājs Artis Melderis.
Daugavpils 13.vidusskolā par problēmas iemelsu esot kļuvis pusotrs kilograms makaronu.
Tā stāsta skolas direktore Andžela Skutele, piebilstot, ka citas izvēles nebija, ja pusdienu plānā iecerēta zupa. Viņa rāda dokumentus, skaidrojot, ka kopš septembra sākuma makaronus piegādājis “Dobeles dzirnavnieks”.
Otrs pārkāpums šajā pašā skolā – kāposti, kas nav Latvijas izcelsmes. Arī te variantu izvēlei nebija. “Lūk, iesniegums no zemnieku saimniecības, kas dara zināmu, ka no 10.februāra vairs nav iespējas piegādāt kāpostus, jo to vienkārši vairs nav,” stāsta skolas direktore.
Līdzīga situācija ir Daugavpils 15.vidusskolā ar gaļu. Skolas direktors Anatolijs Gržibovskis skaidro, ka tas ir izņēmuma gadījums.
Šī ir viena no astoņām pilsētas skolām, kurā ēdināšanu konkursa kārtībā nodrošina komersants. Šajā gadījumā, lai nodrošinātu kvalitatīvu ēdienu, nācies meklēt citu cūkgaļu pie cita piegādātāja.
Ar kādu regularitāti šie pārkāpumi notiek, runāt nevar, jo tie fiksējas tikai pārbaužu laikā skaidro PVD pārstāvji.
Tiesa, Daugavpils gadījumā situācijā nav tik nopietna kā citviet, kur gadījies uziet pārmarķētu produkciju – Spānijas gaļu. “Uzņēmējs, kad piedalās publiskajos iepirkumos, mēģina sevi parādīt tādu labu, kurš piegādās augstas kvalitātes produktus un ļoti daudz, par ko konkursā saņem bonusa punktus. Un vairumā gadījumu tas ļauj iegūt šo pasūtījumu. Beigās iznāk tā – kāpēc gan to neaizvietot ar citu produktu, ja paaugstinātas kvalitātes produkti ir dārgāki?” komentē PVD pārstāvis Melderis.
Skolu vadītāji šai problēmai redz risinājumu likumdošanā. “Turpmāk jāatrunā, ko darīt situācijās, kad ir noslēgts līgums un piegādātāju nākas mainīt tikai tāpēc, ka, lūk, zemnieku saimniecībai februāra vidū beidzas kāposti,” saka Skutele. Gržibovskis papildina – līgumā vajadzētu minēt nevis vienu, bet vairākus iespējamos piegādātājus.
Šonedēļ “zaļā iepirkuma” procedūru un problēmas šajā jomā pilsētas izglītības pārvaldes rīkotajā sanāksmē apspriedīs Daugavpils izglītības iestāžu vadītāji, lai turpmāk iepirkumu konkursos skolēnu ēdināšanas jomā būtu lielāka izvēle ar garantētu iespēju ikreiz saņemt produktus, kas atbilst “zaļajam iepirkumam”.
