Kāda situācija ir ar pedagogu latviešu valodas zināšanām otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī, vienā no tām pilsētām, kur līdz šim skolu ar iespēju mācību programmu apgūt krievu valodā vai bilingvāli bijis visvairāk, un kā tur šos jautājumus risina?
Sarežģītākā situācija ar valodas zināšanām – pedagogiem bērnudārzos
Daugavpils 26. pirmsskolas izglītības iestāde "Zīļuks" pirms gada bija viena no pirmajām izglītības iestādēm pilsētā, kurā pārbaudes veica Valsts valodas centra inspektori. Rezultātā astoņiem pedagogiem konstatētas nepietiekamas valsts valodas zināšanas.
Pusgads bija laiks, ko deva Valsts valodas centrs, lai darbinieki šajā iestādē savas latviešu valodas prasmes pilnveidotu. Un jau pērnā gada augustā tos aicināja uz atkārtotu valsts valodas zināšanu pārbaudi.
"Vairāki darbinieki paši meklēja privātskolotājus, notika arī mūsu iestādē kursi," skaidroja Daugavpils 26. pirmsskolas izglītības iestādes "Zīļuks" vadītāja Arvita Jukša. "Neskatoties uz šo, tuvojoties atkārtotai valsts pārbaudei, pieci no astoņiem pedagogiem atteicās to kārtot un nolēma izbeigt darba tiesiskās attiecības."
Pedagogi, kuri izvēlējās pamest darbu, šobrīd ir bezdarbnieki, stāstīja Jukša: "Šobrīd visi šie darbinieki ir bezdarbnieki. Atrast darbu citā izglītības iestādē nav iespējams, ja ir konstatētas nepietiekamas valsts valodas zināšanas. Vienīgais ceļš ir uzlabot un nokārtot šo pārbaudi Valsts izglītības satura centrā. Viņi ir par to informēti, bet šobrīd ir tāds vēl emocionāls stāvoklis. Iespējams, ir nepieciešams vairāk laika. Es ļoti ceru, ka daļa no šiem pedagogiem tomēr uzlabos savas valsts valodas zināšanas, nokārtos un atgriezīsies kā pedagogi."
Pedagogi, kuri nevēlējās veikt atkārtotu valodas pārbaudi, pameta bērnudārzu vai amatā tika pazemināti un šobrīd apmeklē kursus, publiski runāt atsakās.
"Arī mēs šajā valsts valodas prasmes pārbaudes procesā saskarāmies ar pedagogu attieksmes jautājumu. Un, iespējams, izvēlēties nekārtot atkārtotu valsts valodas pārbaudi, bet pārtraukt darba tiesiskās attiecības daļai bija arī attieksmes jautājums," pauda Jukša.
Skolotājai Tatjanai Pimenovai, kura kopā ar kolēģi Viktoriju vada nodarbības bērniem divu līdz trīs gadu vecumam, ir cits stāsts. Saziņa viņas grupiņā, cik nu bērns vispār runā, notiek latviski. Pati Pimenova apmeklē pašvaldības apmaksātos kursus un savas latviešu valodas zināšanas nemitīgi pilnveido.
Pimenova sacīja: "Apmeklēju latviešu valodas kursus divas reizes nedēļā. Man grūtākais ir runāt, bet es cenšos un mācos runāt bez kļūdām – labāk un labāk."
Par grūtībām iemācīties latviešu valodu Pimenova norādīja: "Ja cilvēks grib, tad visu var izdarīt un iemācīties arī. Man šķiet, daudziem pēc 50 gadiem, jā, viņiem ir grūtāk iemācīties valodu, bet, ja man 40 gadi, man nav grūti. Tikai vajag daudz runāt – ar kolēģiem, mājās ar bērniem, veikalā, sabiedrībā, tad viss sanāk."
Daugavpilī izglītības iestādēs strādā vairāk nekā 1500 pedagogu
Daugavpils individuālo sporta veidu skolā pēc Valsts valodas centra veiktās pārbaudes konstatēts, ka gandrīz pusei pedagogu bijis nepietiekams valsts valodas prasmju līmenis. Tiesa, samērā īsā laikā pedagogiem izdevies uzlabot latviešu valodas prasmes nepieciešamajā līmenī.
Vissarežģītākā situācija ar pedagogu valsts valodas prasmēm Daugavpilī ir tieši bērnudārzos, norādīja pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova. Vēl pērnā gada nogalē Daugavpilī no darba atlaisti 18 pirmsskolas pedagogi nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ.
Isupova norādīja: "Akūtākā problēma mums ir pirmsskolā, jo pakāpeniski ar katru gadu vērām jaunas grupas ar latviešu valodu kā mācību valodu, un šogad mēs esam sasnieguši proporciju – 52% visu pirmsskolnieku mācās latviešu programmās un 48% mazākumtautību programmās. Un piebremzējām, jo mums vairāk nav skolotāju. Skolotājiem nav tik izcilas latviešu valodas prasmes, lai viņiem uzticētu mācīt bērnus latviešu valodā. Jautājums, kur visi šie skolotāji ir bijuši? Viņi visi strādāja ar ļoti maziem bērniem tā saucamajās silītes grupās, kur bērni bieži vien vēl ir bez jebkādām valodas prasmēm. Un tur viņi arī strādāja. Un, ja nākamgad visiem būs jāstrādā latviešu valodā, mums vai nu nebūs grupu, vai nu tomēr grupās valodas kvalitāte būs tāda, kāda būs."
Lai arī problēmas pastāv, runājot par nākamo mācību gadu, Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja prognozēja, ka pedagogu trūkums nebūs kritisks: "Procenti 6–7 nākamgad varētu būt trūkums. Jau tagad trūkst latviešu valodas skolotāju un, protams, arī priekšmetu skolotāju ar perfektu valsts valodu."
Daugavpils Zinātņu vidusskolā strādā vairāk nekā 150 pedagogi. Skolas direktors Vitālijs Azarevičs skaidroja, ka izglītības iestādē nepietiekamas valsts valodas zināšanas pedagogiem neesot masveida problēma: "Es šobrīd nevaru pateikt, ka valodas dēļ kāds aizgāja no skolas. Ir atsevišķi gadījumi, ar kuriem mēs strādājam. Cik man zināms, 8 līdz 15 cilvēki apmeklē kursus."
Šobrīd viens skolotājs atstādināts no darba, un viņam ir dots laiks uzlabot latviešu valodas zināšanas.
Azarevičs atzīmēja: "Mēs nešķīrāmies ar pedagogu, mēs vienkārši atstādinājām viņu no darba. Viņš ies un atkārtoti pierādīs savas valodas zināšanas. Ja trīs mēnešu laikā viņš nepierādīs savu atbilstību profesijai, tad viņš būs atlaists no darba."
Cits jautājums ir pašu skolotāju motivācija un attieksme, uzsvēra Azarevičs: "Es nedomāju, ka ir skolotāji, kas knapi, knapi vai nepārvalda valodu vispār. Ir skolotāji, kas negrib lietot valodu. Tā jau ir cita lieta. Un ar to administrācijai jācīnās, teikšu tā. Es nekautrēšos pateikt, es zinu, ja atnāks pārbaude, viņi perfekti atbildēs uz visiem inspekcijas jautājumiem, un viņiem nebūs nekādas problēmas. Bet parastā dzīvē un ārpusstundu laikā un stundu laikā viņi var izmantot krievu valodu diemžēl. Ar šo mēs citādāk strādājam, tas jau ir administrācijas pienākums."
Tomēr skolas direktoru vairāk uztrauc nevis pedagogu nepietiekamās valsts valodas prasmes, bet skolotāju trūkums kopumā. Skolā ir vakances, uz kurām neviens nepiesakās.
Azarevičs norādīja: "Tur nav atšķirību – latviešu vai krievu pedagogi. Viņu vienkārši fiziski nav. Mēs šobrīd meklējam latviešu valodas skolotāju uz slodzi, pusotra likme – angļu valodas skolotājs, bet jau trešo mēnesi stāv vakance Nodarbinātības valsts aģentūrā, neviena pieteikuma nav."
"Trīs mēneši – laiks, kad pedagogs var kaut ko darīt savā labā"
Pērn Valsts valodas centrs valstī kopumā pārbaudījis 982 pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pedagogu un 31 profesionālās izglītības pedagoga valsts valodas lietojuma atbilstību noteiktajām prasībām; 166 pedagogi ir administratīvi sodīti.
"Valsts valodas lietojuma pārbaudes notiek intervijas veidā, kuras laikā inspektors uzdod jautājumus, kas saistīti ar amatu un profesionālajiem pienākumiem. Pārbaudes notiek, pamatojoties uz iesniegumiem, kā arī kontroles programmas ietvaros noteiktās izglītības iestādēs," skaidroja Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs Vilnis Kušķis.
Biežāk nepietiekamas valsts valodas zināšanas tiek konstatētas tur, kur tiek īstenotas mazākumtautību apmācību programmas.
"Problēma kā tāda nav globāla, tā ir katrā iestādē atšķirīga. Vienā iestādē, iespējams, ikdienā un veicot darba pienākumus, ja pedagogi valsts valodu lieto mazāk, tad viņiem pamazām pazeminās prasmes. Ja viņi lietotu biežāk.. Jo valodu lieto biežāk, jo prasmes uzlabojas. Tas ir atkarīgs no iestādes. Latgalē ir iestādes, kurās nav nekādu problēmu ar valodas lietojumu, ir iestādes, kur ir. Tas viss atkarīgs no katras iestādes atsevišķi. Arī citos reģionos ir iestādes, kurās nav konstatēti pakāpumi; ir iestādes, kur ir viens, divi, trīs, bet ir iestādes, kur ir pieci, seši septiņi. Nav tā, ka reģions nosaka, ka konkrēti tur būtu liekākās problēmas. Ir saprotams, ka Daugavpilī varētu būt vairāk gadījumu, kad nelieto, bet ir gadījumi, kad lieto. Tāpat arī Rīgā. Viss atkarīgs no iestādes. Kāds ir iestādes vadītājs. Vai viņš pieņem to, ka savā starpā, piemēram, pedagogi sarunājas citā valodā vai arī ne," pastāstīja Kušķis.
"Ja Valsts valodas centrs pārbauda valsts valodas prasmes pedagogam un konstatē, ka tās nav atbilstošas C1 līmenim, nekavējoties informē iestādes vadītāju, kuram ir pienākums atstādināt darbinieku no darba [uz laiku] līdz trim mēnešiem,"
Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Isupova skaidroja, ka pedagogiem tiek dots laiks – trīs mēneši, lai uzlabotu valodas prasmes un izietu atkārtotu valodas pārbaudi.
"Un, ja atkārtota pārbaude ir pozitīva, tad viņš atgriežas darbā; ja nespēj apliecināt savu prasmju atbilstību C1 līmenim, tad viņš tiek atbrīvots no darba. Trīs mēneši ir laiks, kurā darbinieks var kaut ko darīt savā labā," atzīmēja Isupova.
Daugavpilī pašvaldība pedagogiem organizē valodas kursus
Latviešu valodas prasmju uzlabošanai Daugavpilī skolu un bērnudārzu darbiniekiem pašvaldība organizē kursus. Kopumā ap 150 pedagogu Daugavpilī izteikuši vēlēšanos mācīties un pilnveidot valsts valodas prasmes, skaidroja Daugavpils Izglītības pārvaldes pārstāve Ilze Ondzule.
"Oktobrī pašvaldība iedalīja finansējumu. Kopumā ir 33 grupas. 18 ir B1 līmeņa uzlabošanai, tie ir tehniskie darbinieki, un 15 grupas ir C1 jeb augstākā līmeņa uzlabošanai. Tie ir 35 stundu valsts valodas kursi, bet tie ir vairāk domāti sarunvalodai un varbūt ne pašai mācībai, bet tiešu uzlabot tās zināšanu nianses, kas ir nepieciešamas. Orientējoši tie varētu būt 150 pedagogi un 180 tehniskie darbinieki," norādīja Ondzule.
Tiesa, kā atzīst Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Ispuova, diemžēl valodas kursi nav panaceja. Lielākoties viss ir atkarīgs no paša cilvēka motivācijas.
Isupova norādīja: "Redziet, kāda ir situācija. Mēs valodu mācāmies 30 gadus. Un esam tur, kur esam. Un kādas 36 stundas papildus diez vai krasi uzlabos situāciju. Domāju, būtiski paskatīties no pedagogu vecuma. Jo ļoti daudz pedagogu, kuriem ir nepietiekamas valsts valodas prasmes, ir krietni tālu aiz 50, un viņiem ir palikuši tikai daži gadi līdz pensijai, un noteikti viens otrs vienkārši izvēlas nemācīties, lai nebojātu sev nervus lieku reizi. Tāpēc aktuālākais jautājums ir pedagogu ataudze. Mums kā gaiss būtu vajadzīgi jauni skolotāji, kuriem šī nebūtu problēma. Un vispār nebūtu dienaskārtībā."
Iespējas pilnveidot valodas prasmes ir, svarīgs – attieksmes jautājums
Arī valsts vairākus gadu desmitus ir nodrošinājusi iespējas pedagogiem pilnveidot latviešu valodas prasmi, atzina Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece Dace Dalbiņa.
"Respektīvi, tās prasības, lai skolotājiem būtu valsts valodas prasme augstākajā līmenī, ir kopš 90. gadu vidus, bet tika atliktas, un 1999. gadā tika noteikts, ka jābūt augstākajai valsts valodas prasmei, C1 līmenim. Un kopš 90. gadu vidus vismaz 20 tūkstošiem pedagogu bija iespēja bezmaksas kursos apgūt latviešu valodu. Un tas notika katru gadu. Kopš 2013. gada, kad bija prasības arī pedagoģiskajiem darbiniekiem pēc augstākās valodas prasmes, mēs savus kursus rīkojām tieši pirmsskolas pedagogiem. Pēdējais lielais atbalsts bija Eiropas struktūrfondu projektā, kurā no 2018. līdz 2021. gadam viena no mūsu darbības jomām bija valodas kursi pedagogiem. Kopumā šos kursus pabeidza 3050 pedagogi. Ja mēs runājam par Latgali, – ja tās kopumā bija 100 grupas, tad viena trešdaļa vismaz bija saistīta tieši ar Latgales reģionu. Tā kā šī palīdzība tika sniegta visiem, kuri vēlējās un pieprasīja. Tas arī bija pēdējais lielais atbalsts, ko valsts deva pedagogiem pirms pilnīgas pārejas uz mācībām latviešu valodā. Un, lai tas būtu noturīgi, mēs izveidojam digitālo pašmācības un pašvērtējuma rīku," atzīmēja Dalbiņa.
Prasība pedagogiem zināt valsts valodu augstākajā pakāpē nav nekas jauns. Bet tas, vai pedagogs ir pilnveidojis savas valsts valodas prasmes, tostarp ir katra personīgā atbildība.
Dalbiņa norādīja: "Nav Latvijā tādu pedagogu, kas būtu pieņemti darbā nelikumīgi. Neviens iestādes vadītājs nepieņems nelikumīgi darbā cilvēku. Tā kā valodas prasme šiem cilvēkiem dokumentos parādās, bet, no otras puses, valoda netiek lietota un valodas prasmes nav atbilstošas pašreizējai situācijai. Mācību saturs ir jāmāca latviski. Un tā, protams, ir milzīga problēma."
KONTEKSTS:
No šī gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiks īstenots pirmsskolas izglītībā un 1., 4. un 7. klasē. No nākamā gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāk 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra pievienojas arī 3., 6. un 9. klases.
Vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1.–6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz pusi no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā.
