“No pedagoģiskā viedokļa, bez šaubām, sākumskolas skolēniem, arī trešo un ceturto klašu, pēc iespējas drīzāk būtu jāatgriežas skolas solos. Taču ir arī epidemioloģiskais viedoklis, un tas pašreizējā situācijā dominē. Diemžēl saslimušo mazāk nekļūst, tāpēc lēmumu atstāt mājās pirmo un otro klašu skolēnus var saprast.
Ja runā par konsultācijām, tad piektdien, 5. februārī, man bija apspriede ar skolu direktoriem. Viņi veic “revīzijas” savās skolās, pēta situāciju. Vairākums skolotāju strādā no mājām. Uz “dzīvo” tikšanos skolā jāatnāk gan pedagogam, gan skolēnam, un tas var prasīt neattaisnojami daudz laika.
Ja skolotājiem slodze ir 25-40 stundas nedēļā, katru dienu saplānoti visi zūmi un tiešsaistes konsultācijas, tad klātienes tikšanās organizēt nebūt nav vienkārši.
Skaidrs, ka vakarā viņi nevar nākt. Tāpēc mēs nolēmām – tādas konsultācijas, kuru nolūks pirmām kārtām ir nevis padziļināti apgūt priekšmetu, bet gan palīdzēt psiholoģiski, palīdzēt pārvarēt depresiju, galvenokārt sniegs nevis priekšmetu skolotāji, bet psihologi, sociālie pedagogi, skolotāju palīgi. Varbūt pedagogi ar nelielu slodzi. Katra skola zina savas iespējas,” Rus.lsm.lv paskaidroja Isupova.
Viņa pastāstīja, ka patiešām ir arī tādi skolēni, kuri vārda burtiskā nozīmē “jāizvelk” no mājām: “Viņu nav daudz, tomēr viņi ir. Sēž vienā istabā un ir pilnībā izslēgti no mācību procesa. Mēs varam viņus pazaudēt – viņi neatgriezīsies pie normālām mācībām. Otrgadnieki man nav vajadzīgi. Ir arī tādi, kuri kautrējas ieslēgt kameru… Lūk, viņiem arī paredzēta iespēja iziet no mājām uz konsultācijām ar speciālistiem.”
Latgalē lielākās skolas – Daugavpils 13. vidusskolas (846 skolēni) – direktore Andžela Skutele norādīja: “Liekam cerības uz skolotāju palīgiem. Pie mums tādi strādā divi, viņu likmi veido skolas līdzekļu un pašvaldības nauda. Izglītības un zinātnes ministrija solīja papildu finansējumu, varbūt būs iespējamas arī papildu palīgu likmes. Kad skolā bija lielais remonts, bērni mācījās vienlaikus trīs ēkās un skolotāju palīgi ļoti noderēja.
Bija brīdis, kad bērni vēl gāja uz skolu, taču ar kovidu saistītās sociālās distancēšanās dēļ viņus izsēdināja vairākās telpās un skolotājs vadīja videostundu, bet palīgi bija klasēs, kontrolēja un palīdzēja.
Tagad palīgi varēs sniegt konsultācijas, tostarp arī mācību priekšmetos, iepriekš visu apspriežot ar priekšmetu skolotājiem. Taču domāju, ka biežāk būs vajadzīgs tieši psiholoģiskais atbalsts.”
“Mums ir labi izveidota tiešsaistes konsultāciju sistēma – gan mācību priekšmetos, gan psiholoģiskā. Tiešsaistē daudz strādā kuratori – no mācību stundām atbrīvotie klases audzinātāji. Nedomāju, ka daudzi skolēni vēlēsies “dzīvās” tikšanās, taču atsevišķus gadījumus nevar izslēgt. Mēs esam gatavi,” pastāstīja Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas-liceja direktore Irina Paura.
Visi pedagogi, ar kuriem runāja Rus.lsm.lv, uzskata par loģisku Izglītības un zinātnes ministrijas ideju par iespēju atsākt klātienes mācības reģionos, kur epidemioloģiskā situācija ir labāka, lai gan Daugavpilij šajā ziņā nez vai kaut kas “spīd”.
“Pie mums, tāpat kā Rīgā, saslimstība ir augsta, taču ir arī konkrētas mazās pašvaldības, kur situācija ir pavisam citāda. Mēs vienkārši priecāsimies par kolēģiem un bērniem, ja viņi atgriezīsies skolās,” rezumēja Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.
