Desmitiem Križu mikrorajona iedzīvotāju rīko kopsapulci, sasauc pilsētas domes un deinstitucionalizācijas projekta īstenošanas atbildīgās personas un izsaka savas bažas par iecerēto plānu. Jo tieši Križi būs tā vieta, kur koncentrēsies cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un patversmes bērni. To paredz vēl pirms diviem gadiem apstiprinātais domes lēmums, skaidro pašvaldības Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Helēna Soldatjonoka.
"Plānoti grupu dzīvokļi 12 personām ar garīgās attīstības traucējumiem un 10 jauniešiem no bērnu nama-patversmes "Priedīte", vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Plānota jauniešu māja trīs dzīvokļos un trīs dzīvokļos -grupu dzīvokļi," klāsta Soldatjonoka.
Neziņa un bailes par drošību liek Križu mikrorajona iedzīvotājiem vākt parakstus un iet ielās, tie ir kategoriski pret šādu pašvaldības ieceri.
Problēma ir sabiedrības tolerancē, arī izskaidrošanas jomā, tā radušos situāciju raksturo Soldatjonoka.
"Mēs nevaram neredzēt, ka tādi cilvēki vispār ir, ka viņus jātur visu mūžu pansionātos un jātērē nodokļu maksātāju naudu, ja viņi var droši un brīvi dzīvot sabiedrībā. Tāpat par jauniešiem no patversmes, par kuriem mēs vienmēr sakām, ka tie ir sistēmas bērni, viņi nav sagatavoti dzīvei, kad iziet no patversmes.
Un tajā pašā laikā, kad viņus vajag sagatavot dzīvei, mēs sakām - "nē, mēs viņus neņemsim, un viņi ir bīstami sabiedrībai". Ir nedaudz nokavēts skaidrošanas darbs, tā, jāatzīst, ir arī projekta realizētāju vaina, ka vispirms ir pieņemts lēmums par dalību projektā un tikai pēc tam sākas skaidrošana," vērtēja Soldatjonoka.
Sabiedrības apziņa ne vienmēr gatava pieņemt savā vidē tos, kas ir nedaudz citādi. Tā ir problēma, ar ko nākas saskarties šī projekta ieviešanas laikā, to atzīst arī sociālo jautājumu eksperts deinstitucionalizācijas plāna ieviešanas jomā Latgales plānošanas reģionā Viesturs Kleinbergs.
"Tas ir dīvaini, šie cilvēki gatavi dzīvot blakus narkomānam, bijušajam ieslodzītajam, bet viņus uztrauc daži jaunieši ar garīgas attīstības traucējumiem. Un tas rada šausmīgi lielu problēmu. Patiesībā valsts uzdevums bija izglītot gan sabiedrību, gan pašvaldības, gan speciālistus par to, kas tad īsti ir deinstitucionalizācijas mērķis.
Tāpēc mēs šeit cīnāmies ar šo cilvēku kopiņu, kuri patiesībā ne īsti saprot, kas notiek. Viņiem ir virkne savu dzīves problēmu, kas viņus nomāc, un šo te viņi redz kā vēl vienu problēmu, kas viņiem tiek uzkrauta," sprieda Kleinbergs.
Tieši pašu ciema iedzīvotāju dzīves kvalitāte būs tā, kas ar šo projektu uzlabosies, uzsver Daugavpils domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Igors Prelatovs.
"Projekta realizācijas gaitā plānots, pie tās daudzdzīvokļu mājas pieguļošās teritorijas tiks sakārtota pagalma teritorija, asfaltsegums, paplašinātas autostāvvietas, paralēli tur, kur būs izvietoti šie bērni, tiks izremontētas kāpņu telpas, nodrošināts apgaismojums," norādīja Prelatovs.
Pašvaldība šiem mērķiem no budžeta plāno atvēlēt ap 10 tūkstošus eiro, kamēr pats projekts, ko finansē Eiropas fondi, izmaksās 1,2 miljonus eiro, un pirmie iemītnieki no patversmes un cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvokļos Križos izmitināsies ne agrāk kā nākamā gada nogalē.
