Ik dienas ātrās reaģēšanas dienestu vienības dodas izsaukumos, steidzoties glābt cilvēku dzīvības. Daugavpilī depo, no kuriem tiem jāizbrauc, jau sen morāli un fiziski novecojuši.
„Daugavpils ir otrā Latvijas lielākā pilsēta, tāpēc izbraukumu skaits ir pietiekoši liels. Ir daudz, jo īpaši ziemas apstākļos, salā. Nav dienas, kad nebūtu vairāku izsaukumu. Mūsu depo ir ļoti sliktā stāvoklī. Nu beidzot ir pienākusi kārta arī mums uzbūvēt jaunu un ļoti labu, ko pēc skicēm es jau redzēju. Tas būs atbilstošs visām mūsdienu prasībām. Te varēs izvietot pietiekami daudz tehnikas, arī personālam būs atpūtas un fizisko nodarbību telpas. Un kopumā tā būs mūsdienīga un kvalitatīva ēka,” pastāstīja VUGD Latgales reģiona brigādes komandiera vietnieks majors Valdis Straume.
Pamats optimismam glābējiem ir. Šis gads sākās jau ar reāla projekta izskatīšanu par jauna depo kompleksa būvniecību Daugavpilī, kur, piemēram, 1. daļa atrodas 1895. gadā būvētā ēkā.
„13. janvārī notika Pilsētbūvniecības komisijas un Vides komisijas sēde, kurā izskatījām iesniegumu no Valsts nodrošinājuma aģentūras par jaunas VUGD depo ēkas būvniecību Daugavpilī. Beidzot notiek kaut kādas darbības VUGD depo atjaunošanas ziņā. Citviet Latvijā jau ir uzbūvēti vai atjaunoti šie depo, bet Daugavpilī pēc ilga laika tas būs pirmais šāda veida objekts,” norādīja Daugavpils Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa.
Valdība jau 2008. gadā atbalstīja koncepciju, kas paredzēja vērienīgu VUGD materiāltehniskās bāzes uzlabošanu un depo būvniecību. Toreiz, sākoties ekonomiskajai krīzei, šīs ieceres tika atliktas.
2013. gadā Ministru kabinets atbalstīja plānu “Depo ēku būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija” par kopējo summu 11,5 miljoni eiro, kas bija jāapgūst līdz 2018. gadam. Plānos bija jaunu VUGD depo būvniecība, tai skaitā Daugavpilī un Liepājā. Taču sadārdzinājuma dēļ abas lielās pilsētas palika tukšā. Aizrādījumi par to tika saņemti no Valsts kontroles.
Tagad abām lielajām pilsētām – Daugavpilij un Liepājai – uz jaunu depo būvi būs prioritāte.
To apliecina Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) vadītāja vietniece Natālija Rateniece: „Iekšlietu ministrija tieši Daugavpils pilsētā šī administratīvā centra būvniecību ir noteikusi kā prioritāti, līdzvērtīgi kā Liepājas depo izbūvi. Attiecīgi šī abas pilsētas ir prioritāte numur viens. Un abas divas būs pieteiktas atveseļošanas fondam par infrastruktūras uzlabošanu.”
Daugavpilī plānots apvienot zem viena jumta vairākus ātrās reaģēšanas dienestus. Cik plaši tas notiks, atkarīgs no vietas, kur objekts tiks būvēts. “Iekšlietu ministrijas ideja bija par to, ka vienā ēkā mēs savietojam kopā gan VUGD, gan NMPD. Un mūsu vēlme ir vienā ēkā ar tiem savietot arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un veselības un sporta centru, un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra darbiniekus. Taču Iekšlietu ministrijas rīcībā esošajā zemes vienībā 18. novembra ielā tik lielu kompleksu izvietot nevar,” atzina Rateniece no Nodrošinājuma valsts aģentūras.
Tāpēc šobrīd tiek izvērtēts cits zemes gabals Siguldas ielā, netālu no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta bāzes. To piedāvā Daugavpils dome.
„Dome piedāvā citu variantu – Siguldas ielā. Līdz ar to tiktu sakārtota teritorija, un tur ir lielas iespējas izvērsties plašumā, un tur ir iespēja viņiem realizēt savas ieceres un mērķus. Šobrīd dome gatavo papildu informāciju, foto no drona, topogrāfisko informāciju, lai NVA, VUGD un projektētāji varētu vairāk izpētīt un pielāgot savām vajadzībām Siguldas ielu,” pastāstīja Pupiņa no Pilsētplānošanas departamenta.
Līdzekļi jauna ātrās reaģēšanas dienestu kompleksa būvei Daugavpilī vēl nav piešķirti. Tie sākotnēji tiks prasīti no Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda.
„Ja šis projekts neiziet atveseļošanās fondā, tad potenciāli šis Daugavpils projekts varētu, iespējams, būt realizēts no valsts budžeta līdzekļiem,
lai gan Ministru kabinets nav piešķīris vēl tam līdzekļus, lai arī katrā ziņā Ministru kabinetā šī ideja ir atbalstīta par to, ka Daugavpilī šādam centram vajadzētu būt. Un tad ir vēl trešais variants – piesaistīt privāto partneri. Šī ideja ir kā trešā alternatīva, un pie tās vēl mēs tikai šogad strādāsim. Jebkurā gadījumā mēs ļoti ceram, ka finansējums būs no atveseļošanas fonda, un tad Daugavpils kā primārais objekts arī „aizietu”,” sacīja Rateniece.
Saskaņā ar NVA aplēsēm
jaunā Daugavpils kompleksa būvniecība varētu izmaksāt nedaudz virs 6 miljoniem eiro, un ieceri varētu realizēt triju gadu laikā.
Procesa sākums atkarīgs no finansējuma avota. Labākajā gadījumā tas varētu notikt jau šogad.
