Atbalstīt tos vecākus, kuri strādā vai vēlas atgriezties darba tirgū, ir bērnudārzu funkcija. Daugavpilī aug to ģimeņu skaits, kuras, kā skaidroja Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis, šo piedāvājumu arī izmanto.
“Ar katru dienu pieaug bērnu skaits bērnudārzos. No 28 bērnudārziem joprojām 16 ir slēgti. Pārējos mums ir izveidotas dežūrgrupas, kuras bērniem ir tiesības apmeklēt.
Vakar bija 630 bērni, iepriekš tikai 450. Par 200 pieaugums. Bērnu skaits bērnudārzos pieaug,” stāstīja Jānis Dukšinskis.
Arī Aiga ar vīru nolēmusi bērnu atsākt vest uz dārziņu.
“Ir jāiet, jo vecāki nevar bez darba sēdēt. Mums veselu mēnesi bija bērns mājās, paši ņēmām atvaļinājumu,” stāstīja Aiga.
Daugavpils centrā viens otram blakus vienā ielā atrodas divas pirmsskolas izglītības iestādes – 18. bērnudārzs slēgts, 24. atvērts un uzņem bērnus arī no kaimiņu bērnudārziem.
“Šobrīd no 340 mūsu bērniem dārziņu apmeklē kādi 50, ir bērni arī no kaimiņu bērnudārziem. Maijā jau izskatās, ka bērnu būs vairāk,” stāstīja iestādes vadītāja Genovefa Fedorkiva.
Tāda iespēja ģimenēm ir jādod, un pieprasījums pēc bērnudārzu pakalpojumiem Daugavpilī aug, sacīja arī pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.
“Sākumā mums vidēji bija 8% bērnu, kas apmeklēja dārziņus, taču tagad jau 13%, un šis cipars ar katru dienu aug, jo vecāki atgriežas darbos. Tomēr lielākā daļa vecāku vēl uzturas ar bērniem mājās,” sacīja Isupova.
Protams, ņemot vērā Covid-19 izplatības iespējamību, bērnudārzos šobrīd personālam atbildība un rūpes lielākas, taču, kā uzsvēra Daugavpils 24. bērnu dārza vadītāja Genovefa Fedorkiva, tas šādās iestādēs nav nekas neierasts.
“Mēs esam pieraduši, ka bērnudārzos vienmēr jābūt tīrībai. Tagad bērni arī mazgā rokas biežāk, mācās no pieaugušajiem,” sacīja Fedorkiva.
Ja bērnu plūsma pirmsskolas izglītības iestādēs turpinās iet ar līkni uz augšu, nav izslēgts, ka Daugavpilī durvis vērs vēl kāds no šobrīd slēgtajiem dārziņiem.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss reģistrēts 2020. gada 2. martā, bet 25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos, Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju līdz 14. aprīlim, bet 7. aprīlī valdība nolēma ārkārtējo situāciju pagarināt vēl par mēnesi - līdz 12. maijam.
