Daugavpilī ir vairāki simti cilvēku ar nopietniem kustību traucējumiem. Liela daļa no tiem, tostarp tie, kuri pārvietojas ratiņkrēslos, apvienojušies biedrībā "Ilgas", un ir saņēmuši domes atbalstu vides pieejamībā. Taču ne visi, stāstīja biedrības vadītāja Anna Stankeviča.
"Biedrībā ir 65 cilvēki, no tiem 23 ir ratiņkrēslos. Mūsu biedri, kuri pēdējo gadu laikā ir vērsušies pie manis un tad Sociālajā dienestā, ir ieguvuši pie saviem mājokļiem sešus jaunus pandusus. Protams, ir vajadzīga vēl lielāka palīdzība, daudzi cilvēki vienkārši nezina, kur un kā var pieteikties," teica Stankeviča.
Silvija Lielbārde pārvietojas ar ratiņkrēslu, un viņas mājā nav speciāli ierīkots panduss jeb uzbrauktuve, lai arī tas lieti noderētu. Silvija ir iemācījusies savas kājas ar roku palīdzību nepieciešamības gadījumā cilāt un tā iet un pārvietoties pat uz otro stāvu.
"Gadus desmit es pārvietojos ar kruķiem, un pēc tam paliku uz ratiem. Bez ratiem ir ļoti grūti, bet ar ratiem var. Es kājas vienkārši nejūtu, mani rehabilitācijā iemācīja pārvietoties, lai ceļi neielokās, lai strādātu muskuļi un neveidotos atrofija," stāstīja Lielbārde.
Viņa izskata iespējas vērsties pēc atbalsta pašvaldībā pandusa ierīkošanai, to mēģinājusi darīt pirms vairākiem gadiem, bet neveiksmīgi. "Kad es biju domē un rakstīju iesniegumu, man teica, ka nav iespējams, jo nav projekta. Tagad startēšu."
Situācija ar pandusu ierīkošanu nav tik vienkārša, kā gribētos, tā situāciju pilsētā raksturoja Daugavpils Sociālā dienesta vadītāja Līvija Drozde. Lai gan tieši pēdējo gadu laikā pie mājokļiem, kuros dzīvo cilvēki ar kustību traucējumiem, uzbūvēti vairāk nekā desmit pandusi jeb piebrauktuves.
"Šobrīd mums ir četri cilvēki, kas gribētu pandusus, bet tas nav tāds ātrs process, tā ir dokumentu formēšana, projekts jāizstrādā, tad ir iepirkums.
Kopš 2018. gada pilsētā, kad varējām pacēlājus uzbūvēt par 6000 eiro, 2019. gadā mēs jau izlietotājām 35 000 eiro par 4 pacēlājiem, 2020. gadā – 32 000, un šajā gadā mums vēl turpinās konkursi un iepirkumi, un mēs redzam, ka šīs izmaksas strauji palielinās."
Šādu objektu varētu būt vairāk, bet situāciju sarežģī sadārdzinājums būvniecībā, kas disonē ar budžetā paredzētajiem līdzekļiem, skaidroja sociālajā dienestā.
"Mums ir ļoti sarežģīti ar iepirkumiem, jo mēs sludinām un sludinām, to var redzēt arī mūsu mājaslapā, bet kompānijas, kas būvētu, vienkārši nepiesakās. Jo būvuzņēmumiem šīs summas nav interesantas," atzina Drozde.
To, ka būvdarbu izmaksas kāpj un būvnieki nav ieinteresēti šādu mazu objektu būvniecībā, apliecināja arī Daugavpils Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa.
"Tā ir, ka uz nelieliem objektiem nav daudz pretendentu iepirkumos, jo tā peļņa, ko būvnieki iegūst, ir ļoti maza.
Īpaši šajos apstākļos, kad ir vērojams sadārdzinājums uz būvdarbiem darbaspēkam un izejmateriāliem," teica Pupiņa.
Šī situācija sāka aktualizēties jau pirms vairākiem gadiem, bet atbalsta apmērs vides pieejamības jomā Daugavpilī nebija mainījies kopš 2011.gada. Tāpēc pērn dome uz pusi – līdz 6000 eiro palielināja finansējumu pandusu izbūvei, taču šī gada nogalē nācās šo finansējumu celt vēl uz pusi, palielinot atbalstu arī citām ar vides pieejamību saistītām aktivitātēm, sacīja Drozde.
"Pakalpojums ir paredzēts tiem cilvēkiem ar 1. un 2. grupas invaliditāti, kas pārvietojas ratiņkrēslā, ir deklarēti Daugavpilī vismaz vienu gadu un kuru mājoklis atbilst noteikumos atrunātajiem kritērijiem. Sakarā ar tirgus cenu pieaugumu atbalsta apmēru pandusa ierīkošanai no 6000 eiro nolemts palielināt līdz 13 000 eiro, pacēlāja ierīkošanai – no 6225 eiro līdz 9000 eiro, nepieciešamo dokumentu sagatavošanai – no 500 eiro līdz 800 eiro," klāstīja Drozde.
Šim atbalstam būtu jāveicina būvnieku interese par objektiem un arī pašu cilvēku ar kustību traucējumiem aktīvāku darbību formalitāšu veikšanai. Tas atvieglotu tiem vides pieejamību, tiekot ārpus savas mājas un dodot cerību, ka arī publiski pieejamās ēkas pilsētā – kā koncertzāle vai teātris – attiecīgi spētu pielāgoties šo cilvēku vajadzībām.
