Smilšu iela Daugavpilī agrāk bijusi klusa, privātmāju ieskauta iela. Tagad tai pāri uzbūvēts satiksmes pārvads, būtiski mainot gan gaismas daudzumu privātmāju logos, gan radot citas neērtības, tajā skaitā būtisku īpašuma vērtības samazināšanos.
Smilšu ielas iedzīvotājs, kurš izvēlējās runāt aizkadrā, pastāstīja, ka pirms tilta būvniecības viņa īpašums novērtēts par 50 tūkstošiem eiro. Tagad tā vērtība nokritusi līdz 34 tūkstošiem. Līdzīgi arī citiem būtiski sarukusi īpašuma vērtība.
Jaunuzceltais infrastruktūras objekts būtiski ietekmējis vismaz 17 apkārtnes īpašumu cenu. Trīs mājas satiksmes pārvada būvniecības laikā saplaisājušas.
"Te viss ir plaisās. Tur, kur pirts – plaisa, tur, kur māja – plaisa, viņi taču visi zina! Nāca, uztaisīja novērtējumu. Bet velk un velk garumā mērs. Es nezinu, kāpēc viņš velk garumā," norādīja Svetlana.
Par iedzīvotāju īpašumiem nodarīto kaitējumu spriests gan Daugavpils domes ārkārtas sēdē, gan citās, taču pie risinājuma deputāti tā arī nav nonākuši. Daugavpils bijušais mērs, Jānis Lāčplēsis ("Latgales partija"), kura laikā pieņemts lēmums par tilta būvniecību, uz Latvijas Televīzijas zvaniem un īsziņu neatbild. Nule atstādinātais mērs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") norādīja uz iepriekšējā domes sasaukuma apzinātu vilcināšanos atzīt pieļautās kļūdas.
"Labākais risinājums visām mājām, kuras atrodas šādā stāvoklī, kā mēs to redzam, ir izpirkt no iedzīvotājiem visus īpašumus un izveidot šeit vai nu zaļo zonu, vai cita veida apvedceļu," norādīja Elksniņš.
Pašvaldībā aprēķināts, ka, maksājot kompensācijas par īpašuma vērtības krišanos visiem 17 īpašniekiem, kopējais kompensāciju apmērs būtu 150 tūkstoši eiro.
Ja īpašumus nolemtu atpirkt, summa pieaugtu līdz pat pusmiljonam eiro.
Domes deputāte Inguna Kokina ("Latgales partija") arī piekrīt, ka īpašumu atpirkšana varētu būt labs variants, taču apšauba, vai visi īpašnieki tam piekristu. Taču atpirkt ēkas zaļās zonas izveidei vērts vai nu visas, vai nevienu. Paši īpašnieki uzsver – jautājums ir par summu, vai par piedāvāto viņi var vietā nopirkt līdzvērtīgu īpašumu.
"Piedāvātā summa izrietēja tikai no nekustamo īpašumu firmas vērtējuma. Cik tas ir objektīvi, ka pašvaldībai tiešām ir tiesības maksāt šos līdzekļus, jo mums jau ir jāatbild par pašvaldības līdzekļu izlietojumu. Līdz ar to radās šis lūgums veikt ekspertīzes un izvērtēt, kāds ir reālais kaitējums," pastāstīja Kokina.
Papildu ekspertīžu veikšana jautājuma lemšanu atlikusi vēl vismaz par mēnesi. Tikmēr iedzīvotāji apsver iespēju sūdzēt tiesā gan pašvaldību, gan būvniekus, kā arī apstrīdēt tilta nodošanu ekspluatācijā.
KONTEKSTS:
Daugavpils ceļa pārvads nodots ekspluatācijā, taču būtiski satiksmi neatslogo, jo estakāde un tai pieguļošie ceļi ir tikai daļa no projekta. Lai pagarinātu estakādi, nepieciešams ārējais līdzfinansējums. Pašvaldība sākusi turpmākā ceļu pārvada projektēšanu, bet līdzekļus cer piesaistīt caur nākamā plānošanas perioda projektiem.
Iepriekš pārvadu nevarēja nodot ekspluatācijā, jo bija nesaskaņas starp būvnieku un pasūtītāju. Pašvaldība bija norādījusi, ka centīsies vienoties ar būvnieku un nodot pārvadu ekspluatācijā šī gada jūnijā.
