120 skolēnu skaits vidusskolas klasēs ir kritērijs, lai šā gada 1. septembrī atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem varētu pastāvēt vidusskola. Patlaban no 12 Daugavpils vidusskolām tikai septiņās skolēnu skaits pārsniedz šo prasību.
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka norādīja: "Redzot, ka ilgtermiņā samazinās izglītojamo skaits un ir vērojams nevienmērīgs izglītības iestāžu piepildījums, kurš noteikti nākotnē ietekmēs izglītības iestāžu darba kvalitāti, kā risinājums tika saskatīts izglītības iestāžu ar lielu izglītojamo skaitu veidošanu."
24. februāra domes sēdē otrajā lielākajā Latvijas pilsētā un tās lielākajās apkaimēs, apvienojot astoņas vidusskolas, tika izveidotas četras lielas: Daugavpils Zinātnes vidusskola, Daugavpils Iespēju vidusskola, Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola un Daugavpils Valstspilsētas vidusskola.
Tieši pēdējā, kurā apvienojas pilsētas 10. un 12. vidusskola, ir raisījusi lielāko rezonansi sabiedrībā, jo apvienojas latviešu skola ar mazākumtautību programmu skolu. Daugavpils 12. vidusskola savulaik jau bija divplūsmu skola, atjaunotajā Latvijā tā kļuva par latviešu skolu, tāpēc šobrīd smagi pieņemt notiekošo, skaidroja direktore Elita Boliņa.
"Lai kā saka, ka visas skolas ir vienādas, nu, tomēr tā bija viena no latviešu skolām, kuru te ir tik maz,"
viņa sacīja.
Iesāktajam skolu reformas procesam Daugavpilī bija pieslēgušies Saeimas deputāti, Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts prezidents Egils Levits. Bažas – Daugavpils latviskās vides apdraudējums. Taču domes lēmums, kas attiecībā uz šīm skolām bija īpašs, tika akceptēts, skaidroja Sprindžuka.
Viņa teica: "Rezultāts ir tāds, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir saskaņojusi šos Daugavpils pilsētas domes lēmumus, bet šis ir vienīgais domes lēmums, kuram klāt ir arī papildinājums un tas saucas – Daugavpils 12. vidusskolas un 10. vidusskolas apvienošana un pakāpeniska pāreja uz mācībām uz latviešu valodā, un tas ir rīcības plāns."
Bažas, ka šī skolu apvienošana radītu draudus latviešu valodai vai latviskumam, ar neizpratni uztvēra Daugavpils 10. vidusskolā.
Skolas direktore pauda: "Latviskā vide šeit ir visu laiku, mēs ar to strādājam jau kopš 2000. gada sākuma. Bet tagad klāt vēl būs tas pienesums, kas ir tā kvalitatīvākā latviskā vide 12. vidusskolā. Jo daudziem tas latviskums nāk no ģimenes, mūsu situācijā varbūt tikai nedaudziem bērniem ir ģimenē kaut kāda saistība ar tām latviskajām tradīcijām. Bet skolā jau tāpat mums ir latviskās kultūrvides mācīšana, latviešu literatūra, latviešu valoda, visi skolas pasākumi ir virzīti uz patriotisma attīstīšanu. Šeit es redzu arī 12. vidusskolas pienesumu un viņu misiju padarīt mūs vēl vairāk atbilstošiem tām prasībām, ko izvirzīja gan Valsts prezidents, gan ministre."
Arī uzrunātie skolas audzēkņi noskaņoti uz pārmaiņām pozitīvi:
"Mēs esam gatavi izmaiņām un neredzam īpašu problēmu šai apvienošanai."
"Mēs spējam būt tikai latviskā vidē, jo mēs visās stundās skolā runājam latviešu valodā, un mums nav nekādu problēmu ar latviešu valodu."
"Es mācos 9. klasē un nedomāju, ka latviešu valoda stundās būs kāda problēma, jo mūsu skolēni un skolotāji runā latviski, arī maniem klasesbiedriem tā nebūs problēma, visi zina latviešu valodu."
"Esmu no 11. klases, un man tas būs stimuls labāk nokārtot eksāmenus un labāk rakstīt un runāt latviski, tas būs jauns līmenis."
Neredz problēmu apvienošanā
12. vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Signe Kotova nesaredz īpašas problēmas apvienošanā, un šobrīd abas skolā kopā izstrādājušas rīcības plānu, kā ātrāk pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā.
"Strādāsim, mums ir daudz un dažādas ieceres. Protams, tas prasīs papildu līdzekļus. Dome ir solījusi, ka mūs atbalstīs, ja tas būs nepieciešams. Mēs ļoti vēlētos, lai klases būtu dalītas grupās, lai varētu labāk apgūt latviešu valodu, tad bija idejas par nometnēm un par dažādām aktivitātēm ārpus stundām, kas neformālā gaisotnē veicinātu latviešu valodas lietojumu skolēniem."
Plānots, ka mācību process apvienotajā skolā sākotnēji būs pa posmiem, mācoties abu skolu ēkās, skaidroja Izglītības pārvaldē.
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka skaidroja: "Šogad bija pēdējais gads, kad Daugavpils 10. vidusskola uzņēma skolēnus mazākumtautību programmā. Turpmāk bērni, kuri mācīsies vairākās ēkās, tiek uzņemti tikai pamatizglītības programmā ar apmācību latviešu valodā. Vienkārši pašlaik uzņemtajiem skolēniem ir jādod iespējas pabeigt uzsāktās izglītības programmas. Tātad kādu brītiņu, mācoties dažādās ēkās jaunajā vidusskolā, būs skolēni, kuri Latvijas likumdošanas noteiktajā kārtībā īstenos pamatizglītības programmas ar to procentuālo latviešu valodas daudzumu, kuram šajās programmās ir jābūt. Tātad ir izveidota Daugavpils Valstspilsētas vidusskola, un par tās mācību valodu tuvākajā laikā kļūst tikai un vienīgai latviešu valoda."
Daugavpils Valstspilsētas vidusskolā pilnīga apmācība tikai latviešu valodā sagaidāma no 2031. gada. Tātad oficiāli Daugavpilī ar jauno mācību gadu par vienu latviešu skolu kļūs mazāk. Paliks tikai Valsts ģimnāzija un Vienības pamatskola. To nenoliedz izglītības pārvaldē.
"Būtiska ir programma, ko skolēni apgūst, un kā piemērs ir Daugavpils Saskaņas pamatskola, kurā noteicošais ir programmas un to kvalitāte, un kaut kā neviens neatceras, ka tā ir divplūsmu skola, saņemot ik gadus Draudzīga aicinājuma balvas," norādīja Sprindžuka.
Jaunveidojamā Valstspilsētas vidusskola Daugavpilī oficiāli darbu jaunā statusā uzsāks 1. augustā. Kā atzina šī brīža skolu vadība, tieši šis mēnesis līdz 1. septembrim būs sarežģītākais un atbildīgākais, lai skola veidotos par vienotu kolektīvu, ar vienu skatu kā Daugavpils Valstspilsētas vidusskola. Šobrīd izsludināts arī konkurss uz jaunās vidusskolas direktora amatu.
