Dienas ziņas

Svarīgi nepieļaut pacientu plūsmu krustošanos

Dienas ziņas

9. klašu diagnosticējošie darbi neietekmēs atzīmes

Politisko stabilitāti pēc vēlēšanām Daugavpilī neprognozē

Daugavpilī neprognozē politisko stabilitāti pēc domes vēlēšanām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Daugavpils domes deputāti šīs nedēļas sākumā kārtējo reizi diskutēja par vadības maiņu, kas gan nenotika, jo domes vairākums “Saskaņas” mēģinājumu gāzt no amata mēra vietnieku neatbalstīja. Politiskā nestabilitāte Latvijas otrā lielākajā pašvaldībā gan nereti paliek ēnā, lai gan nacionālā līmeņa partiju vadītāji atzīst – pilsētas attīstība stagnē.

Mēra krēsla nomaiņa vienā sasaukumā

Ja citās pašvaldībās politiskie kašķi tagad tikai sākas, Daugavpilī tie teju nemaz nav beigušies kopš iepriekšējām vēlēšanām. Ilgākais laiks, ko kāds no mēriem šajā sasaukumā aizvadījis amatā, ir nepilni divi gadi.

Šīsnedēļas varas maiņas mēģinājuma objekts – domes priekšsēdētāja 1. vietnieks un bijušais mērs Jānis Lāčplēsis (“Latgales partija”) gan uzskata, ka konkrētais priekšlikums saistīts tikai ar gaidāmajām vēlēšanām. “Šādas akcijas un to tālāka tiražēšana masu informācijas līdzekļos ir priekšvēlēšanu kampaņas elementi. Es negribu šādiem mērķiem izmantot sabiedriskos medijus,” pauda Lāčplēsis.

Tikmēr “Saskaņas” pārstāvis un bijušais mērs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) neuzticības izteikumu Jānim Lāčplēsim pamato ar to, ka oponents esot līdzvainīgs finansējumu apturēšanā katlumājas būvniecībai Daugavpilī. “Analizējot kopumā minētā projekta realizācijas posmu, izrādījās, ka gan iepirkuma nolikumā, gan arī līgumprojektā, par ko ir CFLA [Centrālās finanšu un līgumu aģentūras] pārmetumi, ir piedalījies Lāčplēša kungs,” sacīja Elksniņš.

Varas maiņa Daugavpilī šajā deputātu sasaukumā notikusi jau trīs reizes. Turklāt 2019. gada sākumā domi no atlaišanas šķīra vien pāris dienas. Politiskie spēki teju divus mēnešus nespēja vienoties par jauna mēra ievēlēšanu pēc tam, kad no amata tika atcelts kukuļošanā apsūdzētais Rihards Eigims.

Pašreizējais mērs Igors Prelatovs (“Mūsu partija”) kolēģus kritizē, jo viņu rīcība nepalīdz risināt saimnieciskas problēmas. “Cilvēki, kuri neprot rīkoties pragmatiski, saimnieciski, neprot atrast kopsaucēju vai rīkojas bezatbildīgi, tādiem cilvēkiem nav vietas politikā,” pauda Prelatovs.

Ko gaidīt no vēlēšanām?

Uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām savus sarakstus startēšanai Daugavpilī šobrīd iesniegušas trīs partijas.

Izņemot “Saskaņu”, nacionālajā politikā vadošās partijas Daugavpilī nav pārliecinātas par saviem spēkiem.

“Latgales partija” gan noslēgusi līgumus ar “Latvijas attīstībai” un “Jauno Vienotību”. “Salīdzinot ar Liepāju, kur arī ir pietiekami liela politiskā konkurence, ir spēja politiskajiem spēkiem vienoties, Daugavpilī diemžēl tā situācija iekšējo politisko strīdu dēļ iet pretējā virzienā. Man ir ļoti žēl, ka otra lielākā Latvijas pilsēta šobrīd zināmā mērā stagnē ekonomiski tikai tādēļ, ka politiskie spēki pilsētā nespēj vienoties,” pauda “Jaunās Vienotības” valdes loceklis Arvils Ašeradens.

“Daugavpilī ir izteikts vietējās lielpilsētas lokālpatriotisms, kur tradicionālās partijas nav aizņēmušas savu nišu, bet gan vietējas partijas. Kā, piemēram, 90. gados Latgales demokrātiskā partija un mūsdienās Latgales partija,” sacīja Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

“Daugavpils cilvēki ļoti atšķiras. Es nerunāju par politiķiem, es runāju par daugavpiliešiem, viņi ir tādā absolūtā suverēnā domāšanā. Viņi visu vērtē, un vismazāk viņi gribētu, ka viņus komandētu vienalga kas no Rīgas,” pauda “Saskaņas” valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Jūtama sašķeltība

Līdzīgi izsakās arī Daugavpils Universitātes pasniedzējs, politikas vērotājs Dmitrijs Oļehnovičs: “Es nedomāju, ka jaunajām apvienībām, jaunajām partijām būtu kaut kādas izredzes tikt domē, jo tomēr “visi zina, par ko viņi balsos”.”

Un lielās partijas arī īsti nemēģina. “Latvijas attīstībai” sarakstu veido kopā ar “Latgales partiju”, “Jaunajai Vienotībai” savas nodaļas pilsētā nav, Jaunajai konservatīvajai partijai būšot nepilns saraksts, savukārt Nacionālās apvienības līderis Daugavpilī Andrejs Faibusevičs, būdams pilsētnieks, gatavojas startēt nevis Daugavpils, bet Augšdaugavas novada domes vēlēšanās.

“Situācija Daugavpilī ir ļoti, ļoti specifiska, it īpaši informatīvajā telpā. Sašķeltība tomēr ir ļoti labi redzama,” sacīja Oļehnovičs.

Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” pērn analizēja, kā Daugavpils pašvaldības un to kapitālsabiedrības izsludina konkursus par informatīvo materiālu veidošanu, kuros uzvarēt vieglāk esot atsevišķiem medijiem.

“Katram ietekmīgam politiķim gandrīz kā džentelmeņa portfelī ir jābūt vietējam medijam, un tas tā ir bijis līdz šim un turpinās. Ja atveram divus lielākos Daugavpils portālus, tad tur acīmredzami piecas minūtes nevajag pavadīt, lai saprastu, par ko ir stāsts,” norādīja “Re:Baltica” žurnāliste Evita Puriņa.

Pēc žurnālistu raksta, konkursi tika atcelti un izsludināti no jauna. Tomēr tas tik un tā pašā saknē politisko situāciju Daugavpilī nemaina, un kā saka daļa ekspertu un politiķu – tā ir un paliks cita pasaule.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti