Daugavpilī meklē lētākas apkures iespējas

Daugavpils plāno būvēt jau otru ar šķeldu kurināmo katlumāju, kā arī ar gāzi darbināmajās katlumājās izmantot sašķidrināto gāzi. Lai to sekmētu, Daugavpils dome pilsētas siltumtīklu uzņēmumam par vienu miljonu eiro palielina pamatkapitālu un sniedz garantiju vairāk nekā 20 miljonu eiro liela aizņēmuma ņemšanai.

Daugavpilī meklē lētākas apkures iespējas
00:00 / 04:21
Lejuplādēt

Vēl līdz šī gada janvārim 95% nepieciešamās siltumenerģijas Daugavpilī nodrošināja ar dabasgāzi. Tas bija tā saucamās pārejas uz zaļo enerģiju valsts līmenī nostādījums. Nu tas tiek mainīts, primāri Daugavpilī atsakoties no privātās – obligātās iepirkuma komponentes (OIK) klātbūtnes siltumenerģijas iepirkumos. Tas ir svarīgi drošības nolūkā, uzsvēra Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa").

“Daugavpils šobrīd īsteno vērienīgus enerģētiskās drošības pasākumus, un šobrīd ir izdevies samazināt privāto siltumenerģijas ražotāju esamību Daugavpils siltumtīklos no 45% līdz 15%.

Respektīvi, par 30% mazāk. Valsts kontrole jau 2016. gadā norādīja, ka privāto komersantu esamība siltumtīklos nenodrošina ilgtermiņā gan tarifa stabilitāti, gan arī piegādātās siltumenerģijas drošumu. Un enerģētiskā krīze Daugavpilī arī ir tieši tā iemesla dēļ, ka tieši privātie uzņēmumi lielās dabasgāzes cenas dēļ atteicās piegādāt pilsētai siltumenerģiju,” stāstīja Elksniņš.

Saņemot atteikumu, pašvaldībai nācās meklēt citu enerģijas avotu. Tā tapa pirmā pilsētas šķeldas katlumāja.

“Vasarā mēs vispār strādājam tikai ar šķeldu, tikai mazajās katlumājās vēl ir dabasgāze. Ziemā mēs vidēji pusi siltuma ražosim ar šķeldu, pārējā daļa būs gāze, no kuras 25% būs sašķidrinātā dabasgāze,” stāstīja "Daugavpils siltumtīklu" uzņēmuma izpilddirektore Oļesja Duškeviča.

Lai tas notiktu, Daugavpils dome pieņēma lēmumu par 1 miljonu eiro palielināt "Daugavpils siltumtīklu" pamatkapitālu.

Respektīvi, ar domes deputātu lēmumu dabasgāzes degļi mazajās Daugavpils katlumājās tiks nomainīti uz propāna-butāna degļiem, skaidroja Elksniņš.

“Daugavpils siltumtīklos tiek realizēts projekts kurināmā noliktavas rekonstrukcijai, pārorientējot to no dabasgāzes uz propāna un butāna maisījumu gan TEC-1, gan TEC-2 teritorijās, ar mērķi samazināt pilsētas atkarību no dabasgāzes,” viņš norādīja.

Otra lieta, ko Daugavpils pašvaldība dara, lai izvairītos no enerģētiskās krīzes sekām, ir vēl vienas šķeldas katlumājas izbūve. Šim projektam dome sniedz garantiju vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. 

“Ir ieplānota jaunas katlumājas būvniecība.

Tā arī būs šķeldas katlumāja ar jaudu 24 megavati SC-2 teritorijā. Pavasarī iesniedzām pieteikumu Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā (CFLA) līdzfinansējuma saņemšanai četru miljonu eiro apmērā. Tas pieejams no Kohēzijas fonda līdz 2023. gada nogalei. CFLA lēmums piešķirt šo finansējumu ir ar nosacījumu, ka mums jāslēdz līgums ar kredītiestādi, ka ir piešķirti kredīta līdzekļi šī projekta realizācijai,” skaidroja "Daugavpils siltumtīklu" izpilddirektore Duškeviča.

Jaunā šķeldas katlumāja, kā apliecina Daugavpils mērs, varētu sākt darbu pēc pusotra gada.

Pašvaldības iezīmētais plāns līdz 2024.–2025. gadam arī ir stiprināt "Daugavpils siltumtīklu" neatkarību un dažādot kurināmo, mazinot atkarību no dabasgāzes un saglabājot lētāko tarifu. Par siltumu Daugavpilī šobrīd jāmaksā 93 eiro par megavatstundu. Gandrīz 2,5 miljoni ir summa, ko pilsētnieki šobrīd parādā par jau patērēto siltumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti